Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīta valsts olimpiāde fizikā. Pirmo reizi tā notika tiešsaistē – četrdesmit pieci 9. – 12. klašu skolēni Latvijas Universitātes (LU) sagatavotos fizikas olimpiādes uzdevumus pildīja internetā ZRKAC datorklasēs. Skolēnu viedoklis par jauno kārtību ir visai negatīvs: uzdevumu pildīšana internetā rada papildu stresu, tiek zaudēta iespēja iegūt papildu punktus. Taču viņi apzinās, ka tas atvieglo skolotāju darbu un ir videi draudzīgāk.
Ritma Gaidamoviča
ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Sanita Šabanska stāsta, ka šis ir LU sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veidots eksperimentāls projekts. «Ir 21. gadsimts, un arī skolās aizvien vairāk mācību procesā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. Ņemot to vērā, šodien pirmo reizi pie mums notika fizikas olimpiāde tiešsaistē. Skolēni vienlaicīgi visā Latvijā pildīja fizikas uzdevumus internetā,» stāsta S.Šabanska. Jāpiebilst, ka ZRKAC olimpiāde notika pirmo reizi, jo šeit vienlaicīgi tik lielam skaitam var nodrošināt datorus un interneta pieslēgumu. Tā kā šis bija eksperimentāls variants, ZRKAC speciālisti bija nobažījušies par to, vai tehnika nepievils, taču viss esot bijis kārtībā. «Arī skolēni bija izpildījuši savu mājas darbu – nebija mājās aizmirsuši autorizācijas paroles, kuras bija jāievada, lai tiktu klāt uzdevumiem,» tā nodaļas speciāliste Gita Jēgere. Olimpiādes norisi katrā klasē novēroja divi citu priekšmetu skolotāji. Katrs skolēns internetā saņēma trīs uzdevumu lapas, kurās viņam bija jāieraksta pareizā atbilde. Rēķiniem iedotas piezīmju lapas, kurās skolēni var veikt melnrakstu. Jāpiebilst gan, ka skolēniem bija jānodod arī melnraksti. Tie pusgadu glabāsies Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļā, lai tos varētu izmantot gadījumā, ja skolēns apstrīdēs olimpiādes rezultātus. Skolēnu viedoklis par jauno olimpiādes formu ir visai atšķirīgs, taču vairāk sliecas uz to, ka, lai arī viņi ir lielos draugos ar datoru un modernām tehnoloģijām, šajā gadījumā uzdevumu pildīšana internetā radījusi tikai papildu stresu. «Tas tikai bija papildu stress. Baidies, ka nenospied kādu pogu nepareizi. Labi gan vērtējams tas, ka ļāva atgriezties pie iepriekšējā uzdevuma. Nebija tā: ja izpildi, vairs pie tā uzdevuma netiec,» atzīst 10. klases skolnieks Rihards Sergejevs, piebilstot, ka viņam arī šī gada fizikas olimpiādes uzdevumi šķitušu grūti. «Manuprāt, darba pildīšana internetā tikai apgrūtināja. Tur viss uzzīmēts, nav pašiem jāzīmē, taču uzskatu, ka labāk ir, ja pats to dari. Tā tu vairāk izproti, ko no tevis grib. Taču tajā pašā laikā interneta lapās ir tikai jāieraksta galīgā atbilde, tev nav jārāda, kā tu tiki pie tās. Līdz ar to pastāv iespēja nošpikot no kaimiņa to atbildi. Mīnuss – neesi pārliecināts, ka tā ir pareizā,» tā 11. klases skolniece Vladislava Dzalbe. Līdzīgās domās arī 12. klases skolniece Evelīna Strupule, kura atzīmē, ka šī forma, viņasprāt, liedz iespēju nopelnīt papildu punktus. Proti, līdz šim, kad uzdevumus uz lapām laboja skolotāji, kādu papildu punktu bija iespēja nopelnīt arī tad, ja neesi devis galīgo atbildi, taču skolotājs, redzot, ka esi uz «pareizā ceļa», iedod papildu punktu. «Tagad viņš neredz manus rēķinus. Tikai galīgo atbildi. Ja ir pareizi, ir punkti, ja ne – nekā. Man vispār nepatīk, ka mēs pārāk daudz visu datorizējam, lai gan apzinos, ka tas ir videi draudzīgi un arī citas olimpiādes drīzumā varētu notikt pēc šī varianta,» tā Evelīna, nenoliedzot, ka jaunais uzdevumu pildīšanas veids radījis lieku stresu. Cits viedoklis Arkādijam Jefremovam – viņš atzīst, ka process bijis visai interesants: «Tāpat mēs daudz laika pavadām pie datora, tāpēc man gāja pie sirds šis variants. Nebija jāpārzīmē uzdevumi, tur jau viss shematiski parādīts. Turklāt tagad uzdevumu rezultātus apkopos dators, līdz ar to skolotājiem vieglāk, nebūs jālabo darbi.» Arkādijs piebilst, ka daudz vairāk šogad satraucies par uzdevumu grūtības pakāpi. Viņaprāt, atšķirībā no iepriekšējā gada šogad uzdevumi bijuši grūtāki. Jāteic, ka uzdevumu rezultāti tiks apkopoto datorizēti un tuvākajā laikā nosūtīti Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas vadītājai. Jāpiebilst, ka šobrīd valsts olimpiādes tiek rīkotas tikai Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajos prioritārajos priekšmetos – visās dabaszinātnēs, latviešu valodā kā dzimtajā valodā un vēsturē. Pārējās olimpiādes mūsu pilsētā rīko skolas sadarbībā ar pedagogu metodiskajām apvienībām, kuras sastāda uzdevumus. Foto: Ivars Veiliņš