«Nenoliedzami, Jelgava ir viena no bijušās Kurzemes hercogistes metropolēm, ievērojams saimnieciskais un kultūras centrs. Tieši tāpēc Jelgavai ir paveicies – tā laimīgā kārtā filmēta visos laikos, un te ir, ko parādīt. Par to man nav šaubu, tieši tāpēc šķiet, ka nu pienācis laiks par to runāt,» atzīst kino vēsturnieks un kritiķis Agris Redovičs.
Ritma Gaidamoviča
Tieši viņš nācis klajā ar priekšlikumu veidot kino hroniku par Jelgavu, par pilsētas ievērojamiem notikumiem, par to, kā pilsēta laika griežos mainījusies. Tiesa gan, pirmais kino fragmentu apkopojums attieksies uz kādu visai valstij svarīgu notikumu – tas būs par Lāčplēša dienu. Gabals būs gatava tieši uz 11. novembri, un to Jelgavas kultūras namā plānots izrādīt pirms tradicionālā Lāpu gājiena – pulksten 12 un 15.
A.Redovičs ar kino saistīts teju visu mūžu, viņa pēdējā darba vieta – Rīgas Kino muzejs. Bet nu viņš vairāk pievērsies sabiedrības izglītošanai par dažādiem kino žanriem un paralēli veido filmas. «Līdz šim esmu lasījis lekcijas kino vēsturē – par komēdijām, melodrāmām, par animācijas filmām, bet Jelgavu es redzu hronikās. Tieši tāpēc mana doma ir parādīt Jelgavu kino hronikā no pagājušā gadsimta sākuma līdz šī gadsimta sākumam. Manuprāt, šī ir pilsēta, par kuru ir vērts runāt. Pilsēta, par kuru arhīvos ir arī daudz materiālu, tikai vajag to visu «pacelt» un rīkoties,» tā A.Redovičs.
Vispirms par Lāčplēša dienu
Viņa ierosinājumam atsaucās aģentūra «Kultūra», kura vēlas uzsākt sadarbību ar kino vēsturnieku. Tieši tālab šobrīd top pirmais darbs – kino fragmentu apkopojums par Lāčplēša dienas atzīmēšanu. Tiesa, tās nosaukums vēl nav zināms. Veidotājs atzīst, ka tas būs pēdējais solis, jo šobrīd galvenais ir izveidot saturu, atrast piemērotākos kino kadrus un to visu samontēt kopā. «Latvijas kino arhīvā jau esmu atradis filmu fragmentus, tagad tie visi jāsamontē kopā vienā nepārtrauktā filmā. Paralēli vēl jāizstudē materiāli, lai skatītājiem varu arī pastāstīt par šo laiku, notikumiem,» tā A.Redoviča. Viņš iecerējis izveidot kino fragmentu apkopojumu par Lāčplēša dienu, tās nozīmi, attieksmi pret to laika griežos un reizē Brīvības cīņu atbalsis, jo Brīvības cīņas kā tādas nav filmētas. «Jā, mēs jau varētu parādīt «Rīgas sargus», kuriem iedvesma smelta hronikās, taču šo mākslīgi radīto vēsturisko vidi visi lielākoties ir redzējuši. Šis būs gabals ar reāliem tā laika kadriem no cita skatupunkta, plus vēl mans komentārs. Protams, man gribētos parādīt, taču neviens nav nofilmējis, kā 8. strēlnieku pulks ieiet Jelgavā. Taču ir saglabājušās epizodes ar spilgtām atmiņām, ko vērts rādīt. Gribas pakavēties pie 1919. gada rudens notikumiem. Emocionāli parādīt, kā Lāčplēša dienu svinēja jau neatkarīgajā Latvijā. Ir spožas runas no Lāčplēša dienas, un tās ir interesanti paskatīties,» stāsta A.Redovičs. Viņam spilgtāk atmiņā palicis Kārļa Ulmaņa teiktais: «Mēs esam stipri. Apliecināsim savu vienotību!» «Tās būs restaurētas emocijas. Mana doma nav iztirzāt, kā šos svētkus svinēja vienā vai otrā gadā, bet parādīt emocijas,» tā filmu veidotājs.
Sadarbību turpinās Pilsētas svēkos
Šī nav vienīgā hronika, ko A.Redovičs gatavs nodot skatītājiem. «Esmu gatavs Jelgavu parādīt visos laikos, jo jūsu pilsēta ir viena no tām, kas visvairāk parādās arhīvā,» tā A.Redovičs. Ja sadarbības izvērtīsies veiksmīga, nākamā hronika gaidāma uz Pilsētas svētkiem. Tad gan tā būs tikai par Jelgavu, vēl tikai esot jāvienojas ar aģentūru «Kultūra» par tēmu. «Manuprāt, interesanti būtu paskatīties, kā Jelgava mainījusies. Liela daļa jau ir aizmirsusi, kā pilsēta izskatījās 80. gados, kur nu vēl agrāk, kādi pasākumi te notikuši, kādi ievērojami cilvēki bijuši. Manuprāt, ir vērts to cilvēkiem atgādināt, jo no tā veidojas pilsētas vēsture,» tā A.Redovičs.
Jelgavā bijusi spēcīga amatieru kinostudija
Jāpiebilst, ka pašam autoram ar Jelgavu nav tieša sakara, tikai atsevišķas atmiņas, piemēram, par to, ka Jelgavā bijusi spēcīga amatieru kinostudija, taču viņam nav zināms, kur pašlaik atrodas tajā radītās filmas. «Ja tās izdotos atrast, tā būtu unikāla kultūrvēsturiskā liecība. Tieši padomju laikā šeit filmēja visu, taču tagad, iespējams, tās filmas kādam vienkārši mētājas bēniņos vai pagrabā. Ja tā, gribētu, lai mums izdotos šos amatieru materiālus savākt un kopīgi izdomāt, kā tos atjaunot,» tā A.Redovičs, piebilstot, ka šie materiāli noteikti būtu vēl interesantāki nekā oficiālās hronikas, piemēram, strādnieki pie darbagalda. Amatieru uzņemtās filmas ļautu ieskatīties jelgavnieku ikdienā vēl dziļāk.
Foto: Ivars Veiliņš
25.2 °C,
2.6 m/s,
76 % 
25.2 °C,
2.6 m/s,
76 %