Jelgavnieks Edgars Simanovičs uzstādījis Latvijas rekordu spartatlonā – 246 kilometrus garajā skrējienā no Atēnām līdz Spartai. Edgara uzrādītais laiks – 25 stundas 37 minūtes un 45 sekundes – deva viņam 8. vietu. Kopumā skrējienā startēja ap 400 sportistu, bet finišu sasniedza 238.
Šis Edgaram bija otrais spartatlons – pirmo viņš noskrēja 2016. gadā un finišēja 28. vietā, distanci veicot 28 stundās 58 minūtēs un 16 sekundēs. «Šogad biju gatavs gan fiziski, gan garīgi. Mans mērķis bija cīnīties par pjedestālu, bet plāns B – noskriet distanci ātrāk par 25 stundām un iekļūt top 10. Ņemot vērā laikapstākļus, 37 minūtes nav liela nobīde no plānotā, tāpēc ar savu rezultātu esmu ļoti apmierināts,» saka Edgars.
Lielāko skrējiena daļu Edgars bija labāko piecniekā. Kādu brīdi viņš pat bija līderis un apmēram 20 kilometrus skrēja lepnā vientulībā. «Mani tas nedaudz mulsināja, jo šķita, ka citiem skrējējiem ir lēnāks temps. Tāpēc, kad mani panāca japānis Jošihiko Išikava, kurš arī kļuva par spartatlona uzvarētāju, nomierinājos. Japānis tika uzskatīts par skrējiena favorītu, jo ir 2017. gada pasaules čempions 24 stundu skrējienā,» stāsta Edgars.
Taču tik garā distancē neiztikt arī bez lūzuma punktiem. «Ap simto kilometru bija brīdis, kad kājas kļuva pārāk smagas, tomēr man izdevās atgūt spēkus un pārliecību,» saka sportists.
Pietrūkst kalnu
Gatavoties spartatlonam Edgars sāka janvārī, šoreiz šajā procesā iekļaujot arī specifiskākus treniņus, zinot, kas īsti spartatlonā gaidīs. «Lielākā spartatlona trases daļa ir pa asfaltētu ceļu, tāpēc arī jātrenējas uz asfalta, lai pieradinātu muskuļus un locītavas paredzētajai slodzei. Vēl trasē ir trīs kāpumi, sasniedzot pat 1200 metrus virs jūras līmeņa. Ar kalniem, protams, mums Latvijā nav pārāk spoži, bet ikdienā treniņiem izmantoju zemes uzkalnu Ozolniekos. Dažas reizes skrēju pa asfaltu pie Tērvetes, tomēr ikdienā mērot ceļu uz turieni neatmaksājas. Trasē kopumā ir trīs lieli kāpumi – divus no tiem pieveicu pārliecinoši, bet trešajam kāpumam trases 200.–220. kilometrā man pietrūka spēka un nespēju noturēt tādu tempu, kā biju plānojis,» stāsta skrējējs.
Edgars ir apņēmības pilns spartatlonā atgriezties arī trešo reizi, bet tad, kad būs gatavs uzvarēt. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem tam ir pilnvērtīgāks treniņprocess tieši kalnos.
Pārsteidz ciklons
Izanalizējot savu pieredzi 2016. gadā, Edgars atzīst, ka šogad bija ļoti labi sagatavojies un skrējienu saplānojis teju ideāli. Trasē bija 75 kontrolpunkti, kuros skrējēji varēja uzņemt nepieciešamās uzturvielas, nomainīt apģērbu, un par to rūpējās Edgara atbalsta komanda. «20 stundas skrēju lietū. Esot naktī kalnos, bija pat sajūta, ka kāds ūdeni lej ar šļūteni. Ceļš slidens, auksts, jāskrien pat cepurē un cimdos. Plus vēl visu Grieķiju pārsteidza ciklons Zorba, kas sasniedza vētras spēku – brāzmās līdz 25–30 metriem sekundē. Atsevišķos kontrolpunktos pat tika aizpūstas teltis, galdi, krēsli, un tie tika slēgti – ja sportists uz kādu no šiem punktiem bija aizsūtījis rezerves, nācās iztikt bez tām. Mana atbalsta komanda apavus žāvēja automašīnas salonā, un, lai gan tās bija tikai piecas minūtes prieka, līdz apavi atkal izmirka, tas bija ļoti patīkami un svarīgi, ja kājas atsalušas,» stāsta Edgars, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ organizatori šo spartatlonu nodēvējuši par skarbāko skrējiena pastāvēšanas vēsturē. Daudzi silto zemju sportisti nespēja izturēt laikapstākļus un izstājās.
Par dalību nemaksā
Dalības maksa spartatlonā ir 600 eiro, un cenā iekļauta dzīvošana un ēšana viesnīcā piecas diennaktis, nokļūšana uz sacensību vietu un atpakaļ. Sportistam pašam jāsedz ceļa izdevumi uz Grieķiju un mājup. E.Simanovičs spartatlonā startēja ar Jelgavas pašvaldības un uzņēmuma «Astarte nafta» finansiālu atbalstu.
Edgars norāda, ka šajā skrējienā naudas balvas netiek piešķirtas. «Šis ir viens no grūtākajiem ultramaratoniem pasaulē, un sportisti tajā piedalās, lai izaicinātu sevi un izzinātu savu spēju robežas,» stāsta skrējējs. Tomēr patīkams moments ir tas, ka abu pilsētu mēri pēc finiša spartatlona dalībniekus aicina uz pieņemšanu.
Edgars savu nākotni saista ar garo distanču skrējēju trenera darbu un cer, ka viņa sportiskie sasniegumi iedvesmos skriet arī citus.
Foto: publicitātes/Spartatlona foto klubs un no E.Simanoviča arhīva
5.9 °C,
3.5 m/s,
95 % 
5.9 °C,
3.5 m/s,
95 %