30. aprīlī pulksten 16 ar svinīgu koncertu 40 gadu jubileju atzīmēs Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu un absolventu koris «Skali». Sev un koncerta apmeklētājiem dziedās visu paaudžu «Skali», atklājot katrai paaudzei raksturīgo.
«Tā būs iespēja satikties dažādu paaudžu dziedātājiem, jo skolas koris ir nemitīgi mainīgs. Katru mācību gadu tajā ienāk jauni dziedātāji, savukārt skolas absolventi turpina savas gaitas tālākā dzīvē. Šajos 40 gados ir mainījies ne tikai dziedātāju sastāvs, bet arī diriģenti. Katrs no tiem ienācis ar savu dzīves un mūzikas skatījumu, katrs veidojis korī savas tradīcijas,» stāsta Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece bijusī «Skalu» dziedātāja Marita Asarīte. Visilgāk kori vadīja XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Gunta Paškovska, kura ir arī šī jauktā kora veidotāja. 1976. gadā G.Paškovska ienāca skolā kā jauna mūzikas skolotāja ar ieceri turpināt meiteņu kora tradīcijas, bet dziedošie zēni lūdza ņemt viņus bariņā. Tā izveidojās jauktais koris. Jaunu elpu koris ieguva 1990. gada XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, kad skolēnu sastāvam pievienojās absolventi un skolotāji. No tā laika šī tradīcija turpinās līdz pat šodienai.
«Nosaukumu «Skali» ideju vētras rezultātā izdomāja paši dziedātāji ar domu, ka jauniešu koris sevī nes seno latviešu tradīciju – tieši jaunieši bija atbildīgi par gaismu, kas dega istabā. No tā laika kora moto ir «Degt pašiem un iededzināt mūzikas liesmu ikviena klausītāja sirdī.» To koristos iededza arī komponists Valdis Zilveris, veltot korim vairākas dziesmas un iesaistot dažādos projektos,» stāsta M.Asarīte.
Mūzikas liesmu uzturēt G.Paškovskai palīdzējuši vairāki kormeistari, tostarp arī Maija un Ēriks Brankas. Tieši M.Branka 2007. gadā pārņēma kora vadību, turpinot iesākto un ienesot kaut ko jaunu, piemēram, pavasara koncertus, sadarbību ar Sabiedrības integrācijas pārvaldi, draudzības koncertus ar citām valsts ģimnāzijām.
Savukārt 2014. gadā kora vadību uzņēmās diriģents Rūdolfs Bērtiņš. «Jau pirmajās tikšanās reizēs viņš centās pats izzināt kora vēsturi un rosināja to arī šodienas skolēniem. Mūsdienu paaudzei, protams, ir savs skatījums, tāpēc diriģents kopā ar kori jau otro gadu veido jaunu tradīciju – Lāčplēša dienas rokkoncertu, kurā skan atmodas laika dziesmas jauniešu skatījumā. R.Bērtiņš māca skolēniem arī iepazīt latviešu tautas tradīcijas, izvēloties dziedāt senās dziesmas jaunā aranžējumā,» tā M.Asarīte.
Ņemot vērā, ka korim bijuši trīs vadītāji, jubilejas koncerts veidots kā trīs atsevišķas, bet tajā pašā laikā vienotas daļas, kurās katra paaudze parādīs sev raksturīgo.
Foto: no Sintijas Šteinkofas personīgā arhīva
17.6 °C,
2.3 m/s,
82.4 % 
17.6 °C,
2.3 m/s,
82.4 %