«Esmu dzimusi Baltkrievijā – zilo ezeru, zaļo mežu un skanīgo dziesmu zemē. Tēvam bija «zelta rokas», viņš prata paveikt visdažādākos darbus un no darba nebaidījās, bet mamma bija šuvēja un vieda sieviete. Kamēr mamma šuva, mēs spēlējāmies ar lupatu lellēm, kuras arī bija darinājusi viņa. Redzot mammu ikdienā strādājam, arī man gribējās pamēģināt šo arodu, tādēļ, kad nedaudz paaugos, man atļāva nošūt vīles vai kādu auduma apakšmalu. Droši vien ar to aizsākās mans rokdarbnieces ceļš,» vērtē jelgavniece rokdarbniece Leokādija Rinkūna, kuras izstāde «Sirds darbi», kas veltīta viņas 70. jubilejai, līdz 26. aprīlim apskatāma Sabiedrības integrācijas pārvaldē.
Rokdarbnieku kluba «Zelta rokas» dalībniece L.Rinkūna prot gan šūt, gan adīt un tamborēt, bet viņas sirdij tuvākas ir smalkās tehnikas – pērļošana, ikonu izšūšana ar pērlītēm, krustdūrienā un dimanta izšūšanas tehnikā. Tāpat meistare nodarbojas ar knipelēšanu un mezglošanu.Viņa stāsta, ka pērļošanas tehnikas ir ļoti daudzveidīgas – var pērļot gan ar rokām, gan izmantojot nelielas stellītes, ar kuru palīdzību var darināt, piemēram, pērļotas rokassprādzes, aproces, kuloniņus un kaklarotas. Bet bez jau minētajām tehnikām L.Rinkūna darina arī auduma brošas, apglezno stiklu, no māla vai mastikas veido dažādas zvēriņu, putnu un kukaiņu figūriņas, kā arī darina figūriņas, rotājot tās ar fliteriem.
L.Rinkūna ilgus gadus nostrādāja «Latvijas keramikā», kur diemžēl ieguva arodslimību un 16 gadus bija ar invaliditātes grupu. Tas bija smags un sarežģīts laiks, kas sakrita arī ar tā saukto «perestroiku». Nācās likt lietā savas prasmes un radošumu, lai pabarotu ģimeni. Tad Leokādija ziemā sāka tamborēt beretes, kuras pārdeva tirgū, bet vasarā klientēm šuva zīda kleitas. Paši pirmie L.Rinkūnas radošie rokdarbi bija pērļošanas tehnikā darināti kociņi, un drīz vien sekoja neliela izstāde Pārlielupes bibliotēkā, kur rokdarbniece iepazinās ar Zoju Ņikitinu – viņa nodarbojās ar dekupāžu. Z.Ņikitina L.Rinkūnu iepazīstināja ar Tatjanu Lazdu, kura tolaik bija izveidojusi rokdarbnieku klubu «Zelta rokas» un aicināja klubam pievienoties arī viņu. Tā arī aizsākās rokdarbnieces L.Rinkūnas radošā izaugsme un pilnveidošanās.
Rokdarbniece ar sirds siltumu atceras, ka jau minētajā Pārlielupes bibliotēkā viņai iemācīja strādāt ar datoru, kas noder līdz pat šai dienai, jo internetā atrodamas gan dažādas idejas rokdarbiem, gan rokdarbu tehniku pamācības. L.Rinkūna stāsta, ka rokdarbnieku klubā «Zelta rokas» visas meistarītes mācās viena no otras, kā arī apmāca tos interesentus, kuri grib apgūt kādu rokdarbu tehniku.
L.Rinkūnas izstāde «Sirds darbi», kas veltīta viņas 70. jubilejai, Sabiedrības integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8 apskatāma līdz 26. aprīlim.
Foto: Igors Sanuks