Manāmi pirmie signāli, ka ekonomika mūsu pilsētā ir sakustējies. Un tie nav tikai jauni veikali un pakalpojumu sniedzēji, kas ienākt pilsētā, bet gan nopietnu ražošanas uzņēmumu attīstības plāni un ieceres – vairāki jau esoši uzņēmumi plāno paplašināties, un interesi par Jelgavu izrāda arī jauni spēlētāji.
Ilze Knusle-Jankevica
Pēdējos gados ziņas par to, ka Jelgavā ieplūdīs investīcijas un tiks izveidotas jaunas darba vietas, bija dzirdamas samērā reti – daudz biežāk izskanēja, ka rūpnīcas samazina strādājošo skaitu, veikali un iestādes veras ciet. Tagad situācija ir mainījusies un arvien vairāk atrodama informācija, ka viens vai otrs uzņēmums plāno paplašināties, būvēt jaunu ražotni. Arī rūpniecības teritoriju attīstītāji norāda – interese par Jelgavu ir, bet uzņēmēji vēl ir piesardzīgi.
Pašvaldība piedāvā zemi
Lai gan valsts postulē, ka uzņēmējdarbība ir prioritāra un atbalstāma, turklāt tas jādara arī pašvaldībām, realitātē pašvaldības rokas ir visai sasaistītas un tiešā mērā atbalstīt uzņēmējus, neradot aizdomas par korupciju, ir teju neiespējami. Tomēr ir dažādi veidi, kā veicināt uzņēmējdarbības attīstību pilsētā, un viens no tiem – ļaut uzņēmējiem ienākt Jelgavā, piedāvājot zemi ražošanas attīstībai.
Pēdējā laikā pašvaldība izsludinājusi divus konkursus par ilgtermiņa zemes nomu, kas paredzēta ražotnes celtniecībai. Viens zemesgabals atrodas Viskaļu ielā 76 (9936 kvadrātmetri), un par to interesi izrādījis metālapstrādes uzņēmums «Mārupes metālmeistars», bet otrs – Lapskalna ielā 47 (20 000 kvadrātmetri). Šis konkurss tika izsludināts, pēc SIA «Evro Vak» iniciatīvas.
Negrib nomāt, grib paši savu
Konkurss par zemi Viskaļu ielā jau noslēdzies, un šobrīd notiek pārrunas par līguma nosacījumiem, norāda pašvaldības komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta. «Mārupes metālmeistara» valdes loceklis Jānis Ziņģis stāsta, ka uzņēmums ir nolēmis būvēt savu ražotni, pie viena to paplašinot – šobrīd uzņēmums nomā telpas biznesa parkā «NP Properties». «Pirms krīzes atvērām ražotni Jelgavā, un mums ir izdevies iekarot lielākus tirgus,» viņš pamato lēmumu paplašināties. J.Ziņģis gan atzīst, ka radušies sarežģījumi, jo attiecībās ar banku iestājusies nekonkrētība un ik pa laikam nosacījumi tiek mainīti.
Plānotās ražotnes izmaksas ir 500 – 600 tūkstoši latu, un tajā varētu būt ap 50 darba vietu. Jāpiebilst, ka 2011. gadā «Mārupes metālmeistara» apgrozījums bija 4,5 miljoni latu, kas ir par 16,9 procentiem vairāk nekā 2010. gadā, bet peļņa 72 698 lati. «Mārupes metālmeistara» ražotā produkcija – tērauda jumtu un sienu segumi, ūdens noteksitēmas un citas lielgabarīta metāla konstrukcijas – pazīstama ar preču zīmi «Metalmaster».
Krievi gatavi investēt 10 miljonus
Viens no avotiem, kur uzzināt uzņēmumu jaunumus, ir Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa, bet tomēr ne visas ieceres izdodas realizēt. Iespējams, tieši tāpēc uzņēmēji ir visai māņticīgi un ne pārāk grib teikt hop!, pirms pārlēkuši. Nereti nākas dzirdēt: «Piezvaniet pēc mēneša diviem, tad būs zināma atbilde.» Šobrīd atbildi no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) par Eiropas finansējuma piesaisti gaida arī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca. «Atbilde būs jūlija sākumā, un no tās ir atkarīgs, vai Krievijas puse – Urālu kalnu metalurģijas kompānija UGMK – investēs 10 miljonus latu kopuzņēmuma ražošanas attīstībā,» norāda rūpnīcas valdes loceklis Pēteris Bila. Uzņēmums plāno ražot vara cauruļu savienojumus jeb fitingus. «Ko krievi gaida no mums? Teritoriju, smadzenes un vēlēšanos strādāt,» tā P.Bila, piebilstot, ka, nesaņemot atbalstu, projekta īstenošana tiks apdraudēta.
Grib no pudelēm ražot pudeles
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums «Eko Pet» atsācis darbu pie jaunas ražotnes izveides – tā atradīsies līdzās jau esošajai «NP Properties» teritorijā Aviācijas ielā 18. «Turpinām realizēt ieceri, kas radās jau 2009. gadā, tikai ražotne tagad būs jaudīgāka nekā plānots iepriekš un ar augstāku automatizācijas pakāpi,» stāsta «Eko Pet» valdes loceklis Daniels Jeļisejevs. Ražotnes izveidei piesaistīts Eiropas finansējums. Šobrīd ir izsludināts iepirkums par ražošanas iekārtu iegādi. D.Jeļisejevs norāda: saskaņā ar optimistisko plānu līgumi par iekārtu piegādi varētu tikt noslēgti divu trīs mēnešu laikā.
Jaunajā ražotnē plānots pārstrādāt PET pārslas, padarot tās piemērotas jaunu pudeļu ražošanai. Jāpiebilst, ka PET pārslas ražo Jelgavas uzņēmums «PET Baltija», un no tām izgatavo plēvi, joslas un audumus, bet, lai materiāls drīkstētu saskarties ar pārtikas produktiem, tas jāattīra un jāapstrādā termiski.
Biznesa parks aizņemts par 50 procentiem
NP Jelgavas biznesa parka valdes locekle Arta Nordmane norāda, ka daļa ražošanas uzņēmumu – parka nomnieki – plāno paplašināties tuvākajā nākotnē, bet daļa to jau izdarījuši pēdējā gada laikā. Šobrīd «NP Properties» Jelgavas biznesa parkā ir 16 nomnieki, no kuriem astoņi ir ražošanas uzņēmumi. Aizņemti ir 50 procenti no lietderīgajām ražošanas platībām, ko parks var piedāvāt. «Līdz šim interesi par iespējām izvērst darbību Jelgavas biznesa parkā izrādījušas galvenokārt starptautiskas kompānijas, kas pārstāv metālapstrādes un mašīnbūves nozares,» tā A.Nordmane, uzsverot – potenciālos klientus uzrunā Jelgavas parka ģeogrāfiskā atrašanās vieta, plašais un elastīgais industriālo telpu piedāvājums un attīstītā infrastruktūra un komunikācijas, tostarp ražošanas apjomiem nepieciešamās elektroenerģijas lieljaudas.
Pērn paplašinājies parka teritorijā esošais Somijas metālapstrādes uzņēmums SIA «Ferroplan», kas nodarbojas ar transportieru, konveijeru, elevatoru ražošanu. Uzņēmuma meistars Uldis Lācis stāsta, ka no gada sākuma uzņēmums teritoriālajā ziņā paplašinājies apmēram par 50 procentiem un iegādājies jaunas iekārtas. «Līdz šim mēs vairākus pakalpojumus pirkām, bet tagad daudz vairāk varam izdarīt tepat uz vietas Jelgavā – iegādājāmies lokāmo presi un plastmasas griezēju,» viņš stāsta. Iekārtas pirktas, piesaistot struktūrfondu līdzekļus, un kopējās investīcijas bijušas 140 – 150 tūkstoši latu. Tas ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu un padarījis uzņēmumu konkurētspējīgu. Tiesa, visa saražotā produkcija tiek eksportēta uz mātes kompāniju Somijā, kas tālāk nodarbojas ar noieta tirgus meklēšanu. Jāpiebilst, ka šis uzņēmums Latvijā, Jelgavā, strādā kopš 2005. gada. Jaunās iekārtas radījušas vienu papildu darba vietu: šobrīd uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, bet nākotnē darbs varētu būt vēl trīs cilvēkiem – CNC operatoriem.
Baltijā lielākā ugunsdrošā stikla ražotne – Jelgavā
No gada sākuma papildu ražošanas jaudas ir arī celtniecības stikla pakešu ražotnē SIA «Glaskon», kas arī atrodas «NP Properties» biznesa parkā. «Uzstādījām otru stikla pakešu ražošanas līniju, bet pagaidām īpaša rezultāta nav, jo abas līnijas strādā vienā maiņā, kaut gan maksimālā noslodze ir pa divām maiņām uz katras līnijas,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Zjatkovs, piebilstot, ka vēl arī nav īsti sezona. Līdz ar jaunās līnijas izveidi ražošanas jaudas palielinātas apmēram par 70 procentiem, tomēr viss ir atkarīgs no tirgus un pieprasījuma. «Jau pērn ražošanas apmērus palielinājām par 24 procentiem, salīdzinot ar 2010. gadu, bet esam gatavi tos kāpināt arī šogad,» tā uzņēmuma pārstāvis. Viņš stāsta, ka precīzu saražotās produkcijas apjomu ir grūti pateikt, jo produkti ir dažādi un pēc speciālas tabulas vajadzētu pārrēķināt kvadrātmetros, bet ik nedēļu tiek ievestas četras kravas izejmateriāla – stikla.
Jāpiebilst, ka «Glaskon» ražo arī ugunsdrošu stiklu un ir šāda veida lielākā ražotne Baltijā. Saražotā produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm. Šobrīd uzņēmumā ir ap 40 darbinieku.
Veidojas vēl viens biznesa parks?
Informācija Iepirkumu biroja mājas lapā liecina, ka uzņēmums «Smart Heat Solution» bijušās Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas teritorijā Rūpniecības ielā 39, kur plāno atrasties arī Jelgavas–Krievijas kopuzņēmums, paredz veidot ķīmiski šūtā polietilēna ražošanas un apstrādes līniju un energoplēves ražošanas līniju. Sludinājumā norādīts, ka paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2013. gada 1. marts. «Smart Heat Solution» valdes priekšsēdētājs Juris Cēsnieks apstiprina, ka Jelgavā ir iecerēts izveidot ražotni. «Eiropā ir viens ķīmiski šūtā polietilēna ražošanas koncerns, bet energo plēvi neražo ne Eiropā, ne Krievijā,» viņš stāsta. Jelgava izvēlēta stratēģiski – pēc J.Cēsnieka vārdiem, te ir labas transporta iespējas, un teritorijā ieiet dzelzceļš, kas ir svarīgi, jo uzņēmums plāno sadarboties ar NVS valstīm, kā arī izdevies atrast piemērotas telpas. «Mums bija nepieciešamas 11 000 kvadrātmetru plašas telpas ar augstumu desmit metri, un ārpus Rīgas tādu nemaz nav daudz,» tā viņš, papildinot, ka nule kā noslēgts līgums par telpu nomu. Tagad sāksies teritorijas labiekārtošanas darbi – jāieklāj un jāapstrādā grīdas, jāizveido biroja telpas, jāievelk ūdens, elektrība un citas komunikācijas. Pagājušajā piektdienā noslēdzās iekārtu iepirkums, un bija viens pretendents. Ja viss ritēs raiti, iekārtas varētu būt jau septembrī un oktobrī plānots sākt ražošanu. Plānotais darba vietu skaits – 25. Šīs ražotnes izveidei tiek izmantots privātais finansējums, bet uzņēmums startē arī LIAA programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas», lai nākotnē piesaistītu Eiropas naudu.
Parka īpašnieks P.Bila norāda, ka kompleksā kopumā ir 20 000 kvadrātmetri telpu, kuras tiek iznomātas, un interese par tām ir vairākiem uzņēmumiem.
Attīstīties – tā ir uzņēmuma standartdarbība
Attīstības plāni ir arī citiem uzņēmumiem. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka automobiļu radiatoru ražotājs SIA «AKG Thermotechnik Lettland» plāno būvēt jaunu ražotni, kas ļautu dubultot ražošanas apjomus un dotu darbu apmēram 30 – 40 cilvēkiem. «Šobrīd atrodamies plānošanas un projektēšanas stadijā, būvdarbi vēl nav sākušies,» norāda uzņēmuma finanšu direktors Kaspars Mazapšs, piebilstot, ka AKG grupas politika pagaidām liedz izpaust citu informāciju par šo projektu. Jāpiebilst, ka iepriekš «AKG Thermotechnik Lettland» direktors Gerhards Ritcmans laikrakstam norādīja, ka jaunā rūpnīca darbu varētu sākt 2014. gadā.
Veikt būvniecības darbus, lai paplašinātu savas iespējas, plāno arī «Jelgavas dzirnavas», bet uzņēmuma valdes loceklis Roberts Vilcāns pagaidām ir atturīgs un plānus nekomentē. Savukārt SIA «Latvijas piens» veiksmīgi īsteno projektu par piena rūpnīcas izveidi Jelgavā un jau mēneša beigās plāno sākt ražošanu testa režīmā.
Pieaugot saražotās produkcijas apjomiem, arī plastmasas ražotne «Evopipes» meklē iespējas paplašināt noliktavas teritoriju. «Mums ir jauni tirgi – Holande un Beļģija. Jau iepriekš periodiski strādājām uz šīm valstīm, bet nu sadarbība kļuvusi nopietnāka un regulārāka,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins, piebilstot, ka uzņēmums šogad plāno palielināt ražošanas apjomus par 40 procentiem, salīdzinot ar pērno gadu. «Mēs joprojām neesam izmantojuši visu savu kapacitāti un šobrīd strādājam apmēram par 60 procentiem no maksimuma,» tā E.Viļķins, uzsverot, ka meklēt jaunus tirgus un nemitīgi domāt par attīstību ir uzņēmuma standartdarbība.
Foto: Ivars Veiliņš
6.3 °C,
2.6 m/s,
96.2 % 
6.3 °C,
2.6 m/s,
96.2 %