Pilsētā

Vai mūsdienās ir aktuāls dalījums vīriešu un sieviešu profesijās? Starptautiskajā sieviešu dienā portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar triju sieviešu pieredzes stāstiem – viņas pārstāv vai apgūst profesijas, kurās lielākoties strādā vīrieši, un uzskata, ka sievišķība ir iekšējā sajūta, nevis ārējā izpausme.

«Šī profesija man bijusi līdzās jau kopš
bērnības – kurpnieki bija arī mana vecmāmiņa un vecaistēvs, un es
bieži pavadīju laiku viņu darbnīcā. Godīgi sakot, es nekad nebiju
domājusi, ka kļūšu par kurpnieci. Jelgavā savulaik bija sadzīves
pakalpojumu kombināts, kurā man piedāvāja strādāt par jaunu apavu
izgatavotāju – man šis darbs patika, tādēļ, kad kombinātu
aizslēdza, turpināju strādāt apavu remontā,» atklāj kurpniece Olga
Kondrāte ar vairāk nekā 15 gadu darba stāžu. Jelgavniece arī pati
piekrīt, ka šis darbs vairāk piemērots vīriešiem, jo tajā
nepieciešamas spēcīgas rokas un izturība. «Man dažreiz nākas palūgt
klientam palīdzēt atvērt līmes bundžu,» ar smaidu teic O.Kondrāte.
«Jā, cilvēki vēl joprojām mēdz brīnīties: «Sieviete – kurpniece?»,
taču Jelgavā neesmu vienīgā – lielākoties tās ir ģimenes darbnīcas,
kurās kopā strādā vīrs un sieva». Uzrunātā apavu meistare uzskata,
ka savu sievišķību darbā var paust caur savu attieksmi, smaidu un
sarunām ar klientiem. «Man lielāko gandarījumu sagādā labi salaboti
apavi – ja paveiktais apmierina gan mani, gan klientu. Reiz kāda
kliente bija neizsakāmi priecīga par to, ka, veicot remontu,
nospodrināju viņas apavus. Tas ir sīkums, bet tieši tādi sīkumi arī
veido mūsu ikdienu,» pārliecināta I.Kondrāte.

Savukārt jelgavniece Nataļja Rahova spēj
pārvaldīt ne vien vieglo automašīnu, bet arī kravas automašīnu un
autobusu – viņa ir Jelgavas autobusu parka šofere. «Man vienkārši
ļoti patīk vadīt transportlīdzekļus. Domāju, ka šodien mums ir
daudz iespēju izvēlēties darīt to, kas tev patīk, un dalījums
vīriešu un sieviešu profesijās vairs nav tik strikts. Vīrieši
šodien arī frizē un šuj – ikvienam ir iespēja strādāt jomā, kas
sniedz gandarījumu. Tas ir mans darbs, un es cenšos to darīt
kvalitatīvi,» tā N.Rahova. Jelgavas autobusu parkā kopumā ir divas
autobusu vadītājas sievietes – N.Rahova šajā uzņēmumā strādā jau
ceturto gadu, bet viņas autovadītājas stāžs ir ap 12 gadu. «Jā,
mums ir uniforma, bet, manuprāt, sievišķība izpaužas attieksmē,
nevis tikai ārējā izskatā. Es uz darbu cenšos doties ar labu
noskaņojumu, katru reizi cenšos paskatīties citādāk uz ierasto
maršrutu,» tā Jelgavas autobusu parka šofere.

«Kad stāstu savai labākajai draudzenei par
auto lietām, viņa parasti tikai māj ar galvu un uzklausa – man
interese par auto lietām bija jau no smilšukastes laikiem,» smaidot
teic Lelde Lejiņa, kura strādā par produktu speciālisti automašīnu
ķīmijas un piederumu tirdzniecības uzņēmumā un projekta
«Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» gaitā
Jelgavas tehnikumā apgūst tālākizglītības programmu
«Automehāniķis». Uzrunātā sieviete neslēpj, ka viņas paziņu lokā
vienmēr bijis vairāk vīriešu, taču uzskata, ka profesijas nav
iedalāmas klasiskajās sieviešu un vīriešu – vienkārši ir darbi,
kuriem sievietei nav pietiekami daudz fiziskā spēka. «Automehāniķa
specialitāti apgūstu, jo tas man vienkārši interesē. Interesē, kā
darbojas automašīna un kā to nepieciešamības gadījumā varētu
salabot,» stāsta L.Lejiņa. Viņas tālākizglītības programmas grupā
ir vēl viena sieviete, un L.Lejiņa atklāj, ka abas grupā jūtas ļoti
labi. «Nav nozīmes tam, ko tu dari vai kur atrodies, manuprāt,
sievišķība izpaužas caur tavām iekšējām sajūtām,» vērtē
L.Lejiņa.

Foto: worldofflowers.ultimatefreehost.in