Kaut arī šogad daba savu brīnumaino spēku parādīja, atnesot sniegu tieši uz Ziemassvētkiem, citviet pasaulē šādu brīnumu nemaz negaida. Piemēram, Austrālijā, kur kā nesen portāla www.jelgavasvestnesis.lv lasītāja Maija Rubauska izteicās, viss ir «kājām gaisā», Ziemassvētkus svin vasarā, +30 grādu karstumā. Un tomēr eglīti grezno un dāvanas Ziemassvētkos dala arī Austrālijā, bet Jauno gadu sagaida deviņas stundas agrāk nekā pie mums.
Ligita Vaita
Indra Jēkabsone, kura Jelgavā pabeigusi vidusskolu, drīz vien pēc skolas beigšanas pārvācās uz ārzemēm, bet tieši Austrālijā jauniete nodzīvoja divus gadus – 2009. un 2010. gadā –, kur uz šo laiku par viņas mājām kļuva viena ar nosaukumu Scone (aptuveni 3 stundu brauciena attālumā no Sidnejas). Kaut arī vairs viņa tālajā zemē nedzīvo, viņa labprāt dalās pieredzē ar to, kā Austrālijā svin Ziemassvētkus un sagaida Jauno gadu.
Uz Austrāliju ceļš meitenei aizveda līdzās vīram. Viņš ir īrs, bet uz šiem diviem gadiem viņu aicināja spēlēt regbiju Austrālijas regbija komandā. «Tas bija ļoti interesants, iespaidiem bagāts laiks,» tā Indra. Tagad abi jau ir atpakaļ Īrijā.
+30 grādos Ziemassvētku sajūtu «noķert» nav viegli
«Tuvojoties Ziemassvētkiem, es Austrālijā svētku sajūtu tā arī nevarēju sajust, jo tas šķiet dīvaini – ārā karsts, +30 grādi, bet cilvēki gatavojas Ziemassvētkiem,» stāsta Indra. Viņa piebilst, ka tomēr liecību par Ziemassvētku tuvošanos netrūka – ielas un veikali Austrālijā tiek pušķoti daudz grandiozāk nekā Latvijā.
Varētu domāt, ka izgreznotā eglīte vasaras laikā neiederas, tomēr arī Austrālijā Ziemassvētkos pušķo eglītes. Tiesa gan, mākslīgās. «Arī mūsu mājās greznota tika plastmasas eglīte, taču tajā – pilns ar greznām mantiņām,» atceras Indra.
Svētki sākas 25. decembrī
Interesanti, ka, kaut arī 24. decembris ir Ziemassvētku vakars, Austrālijā tā nav brīvdiena, kurā satiekas visa ģimene, tur pieņemts Ziemassvētkus svinēt 25. decembrī. «Piemēram, mēs paši Ziemassvētku vakarā, ģērbušies šortos un krekliņā, devāmies uz mūsu iecienītāko restorānu pavakariņot draugu lokā, bet pēc tam atpūsties vietējā bārā,» stāsta Indra. Kaut arī tas šķiet neierasti mūsu platuma grādos, 24. decembris Austrālijā nav tik nozīmīgi svētki, kurus pavada ģimenes lokā.
«Ziemassvētku vakarā viņiem viss ir atvērts un strādā, bet «īstie» svētki sākas 25. decembrī, kad jau no paša rīta visi mostas un skrien pie eglītes skatīties, vai zem tās jau ir Ziemassvētku dāvanas. Togad arī mūs Ziemassvētku vecītis bija apciemojis,» smaidot nosaka Indra.
Vakariņu maltīti aizēno karstums
«Pēc patīkamās dāvanu saņemšanas visi rosās pa māju un gatavo Ziemassvētku pusdienas. Pie tām, protams, piederas tītars vai barbekjū. «Vienīgā problēma, ka lielā karstuma dēļ vismaz man Austrālijā bija mazāka apetīte. Tāpēc arī mūsu pašu gatavotā maltīte nemaz nepazuda tik ātri, kā varētu domāt,» smejas Indra, piebilstot, ka tā arī Ziemassvētku diena pagāja – ēdot un skatoties Ziemassvētku programmas.
«Protams, sazvanījāmies ar mīļajiem mājās. Man ļoti pietrūka tās īstās Ziemassvētku sajūtas un ģimenes, tomēr bija interesanti piedzīvot, kā ir svinēt Ziemassvētkus, kad ārā ir tik karsts,» atceras Indra, piebilstot, ka sajūta bijusi, kā atrodoties filmās, kas kādreiz vērotas pa televizoru.
Iespaidīgākā – Jaunā gada sagaidīšana
Daudz redzēti krāšņi salūti bildēs no dažādākajām pasaules vietām, taču Indra teic – arī Austrālijā, Sidnejā, redzētā Jaungada uguņošana bijusi īpaši iespaidīga. «Salūts tika uzrīkots pat divreiz – vispirms pulksten 21, lai bērniem būtu prieks un nebūtu jāgaida līdz pusnaktij, un tad protams arī tieši pusnaktī. Mēs gaidījām abus, un salūtu vērojām no parka tā, lai iespējami tuvāk varētu redzēt gan Harboras tiltu, gan Operas namu,» atceras Indra, piebilstot, ka iespaidīgo skatu skatīties bija ieradušies tūkstošiem cilvēku un tas palicis kā iespaidīgākā no līdz šim redzētajām uguņošanām.
Viņa gan ar nožēlu teic, ka fotoattēlu no Austrālijas saglabājies maz. «Kā tas bieži mēdz notikt, bildes glabājām datorā, bet tas izlēma savu dzīvi beigt. Protams, kopā ar visām bildēm,» smejas Indra, tāpēc dalās ar tiem dažiem skenētajiem fotoattēliem, kas viņai vēl ir saglabājušies.
Foto: no I.Jēkabsones personīgā arhīva