Godinot ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā, sestdien, 4. jūlijā, pulksten 12 pie piemiņas akmens Zālītes ielā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākums. Uz pasākumu tiks organizēts autobuss.
www.jelgavasvestnesis.lv
Sabiedrības integrācijas pārvalde informē, ka klātesošos uzrunās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Jelgavas Ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina, atmiņās dalīsies arī Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs Vojtehs Gintovts-Devjatovkis vācu okupētajā Baltkrievijā glāba ebrejus. Kaimiņu nodevības dēļ viņš par to tika sodīts ar nāvi, bet viena no izglābtajām ģimenēm panāca, ka arī G.Ļadenko vectēvam 2013. gadā tika piešķirts «Taisnīgajiem starp tautām» goda tituls.
Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā atrodas vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta. Bijusī Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja un arī piemiņas akmens idejas iniciatore Fanija Raģe atzīst, ka šī diena ebrejiem ir viena no vissmagākajām gadā, jo tā nes līdzi ļoti daudz sāpīgu atmiņu. «Mēs godinām tās ebreju tautas dvēseles, kas palikušas šajā mežā… Ikvienam jāizprot vēsture un jādzīvo tā, lai nekad vairs nevajadzētu piedzīvot tās šausmas, ko izcietuši mūsu senči,» tā F.Raģe.
Pasākuma organizatori nodrošina transportu, lai nokļūtu līdz piemiņas vietai un atpakaļ. Visi, kuri vēlas piedalīties piemiņas pasākumā, sestdien pulksten 11.30 aicināti pulcēties stāvlaukumā pie Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas Mātera ielā 30, lai kopā dotos uz piemiņas vietu.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, atceroties 1941. gada notikumus, kad 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju.
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.7 m/s,
94.2 %