Pērn oktobrī savu 60 gadu jubileju svinēja 4. vidusskolas direktors Agris Celms, un šis laiks sakrita ar mūzikas novirziena 35 gadu jubileju. Taču A.Celma sievas Lienas Celmas, ieguldītais darbs pie mūzikas novirziena izveides un attīstības ir ne mazāks, un viņai dzīves apaļā jubileja aprit šogad. Kaut arī L.Celmai nebūt nepatīk gozēties prožektoru gaismā, ģimene un kolēģi stingri pateikuši: «Krāšņs un skaists koncerts būs arī šogad!»
Ligita Vaita
25. oktobrī mūzikas novirzienam būs iemesls satikties vēlreiz, jo šoreiz uz tā attīstību varēs atskatīties L.Celmas acīm. Taču, lai 4. vidusskolas kori mirdzētu tā, kā esam pieraduši, ieguldīts milzīgs darbs. «Darbs, darbs un vēlreiz darbs. Pirmajos gados strādājot arī ar parastajām klasēm, pārliecinājos, ka mūziku var iemācīt ikvienam! Tikai tas prasa milzīgu pacietību un darbu,» secina L.Celma.
«Mūzikas skolotājam jābūt spilgtam, kaut uzkrāsojot spilgtas lūpas»
Tie, kas skolotāju Celmu pazīst, zina, ka viņa katru iznākšanu publikā uztver ļoti nopietni un tai rūpīgi gatavojas, pat, ja labprātāk ielīstu kādā stūrī un nevienam acīs nerādītos. «Es vienmēr esmu teikusi, ka mūzikas skolotājam jābūt spilgtam. Pat, ja nav spēka vai saprotam, ka kādā brīdī tik labi neizskatāmies, jāuzkrāso spilgtas lūpas,» smej L.Celma. Tāpat viņa vienmēr sapurina arī savus kolēģus un skolēnus.
Taču pati viņa uzsver, ka nekad viens visu nevar izdarīt, tāpēc svarīgākais, kas viņa ir izveidojusi ap sevi spēcīgu komandu. «Ik pa laikam kādam no mums uznāk nogurums. Turklāt skolotāja darbā ātri vien iezogas rutīna, ar ko mēs pastāvīgi cīnāmies. Tāpēc, ja jūtam, ka kāds kļūst noguris un vēlas it kā «paiet malā», vadību pārņem otrs. Sevišķi «Spīgo» meitenes to noteikti jūt – mēs ar Līgu esam lieliska komanda,» tā L.Celma.
«Diriģente džinsos, kas tup kora priekšā»
Tagad Celmu ģimene jau ir gana atpazīstama un vien retais var šaubīties par viņu metodes pareizumu, taču sākums nebūt nav bijis viegls un mūziķu saimē sākotnēji viņi ir gana kritizēti. «Ienākot tajā vidē, man viss šķita tik stagnātisks. Bet es taču gribēju novatorismu! Biju redzējusi ārvalstīs spožus korus, kas uz skatuves bija brīvi un oriģināli, un arī es gribēju sev tādu kori!» stāsta L.Celma, atklājot, ka vienmēr rūpējusies, lai kora tērpos ir kāda odziņa, lai koris uz skatuves jūtas atraisīts un kustās, nevis ir statisks. Agrāk tas šķita kas neiedomājams, par ko viņa kā diriģente daudz kritizēta.
Šķirstot fotoattēlus, L.Celma atceras vēl kādu amizantu gadījumu no ksena koncerta. «Šeit ir bilde, kur es kā diriģente esmu džinsos, turklāt tupu kora priekšā. Bet es nevarēju citādāk iedomāties – ja maniem bērniem korī tajā brīdī ir tāda kustība, es viņus iedrošināju, darot līdzi. Par šo gadījumu visa mūzikas pasaule «vārījās»,» smejas diriģente.
Taču par vēl kādu ienesumu kormūzikā viņa īpaši lepojas. «Mēs ar Celmu bijām pirmie, kas kora pavadījumam pievienojām basģitāru un bungas. Tagad tas šķiet normāli un ierasti, vai ne?» tā diriģente. Taču L.Celma uzsver, viņa nekad nav baidījusies eksperimentēt, jo gribējusi, lai viņas koris ir oriģināls.
Dzimšanas dienā – balle pirmdienā
Par pašu dzimšanas dienu L.Celma runā nelabprāt, jo tas bijis emocionāli piesātināts laiks, kurā vienlaikus viņai jāveic gana daudz pienākumu.«Mana dzimšanas diena ir 4. augustā, un es tajā laikā dzīvoju laukos Ilūkstē. Rūpīgi gatavojos meitas Dainas kāzām, kas notika Hāgā Nīderlandē, kurp arī lidojām, taču atkāzas drīz vien bija paredzētas Latvijā. Nekādu dzimšanas dienu šajā laikā svinēt negribēju,» stāsta L.Celma. Taču viņas vīrs ar kolēģiem nolēmis, ka tā nedrīkst, tāpēc uz laukiem aizvedis visu mūzikas novirzienu jeb pedagogu kodolu, uz kā «turas» viss 4. vidusskolas mūzikas novirziens.
Jāpiebilst, ka 4. augusts šogad «iekritis» pirmdienā, taču par spīti tam, svinības lauku garā norisinājās nedēļas pirmajā darba dienā.
«Pēc tā visa nosolījos – nekādus koncertus, taču galvenokārt uzstāja Līga, un es esmu samierinājusies. Koncerts būs un cenšamies, lai tas būtu īpaši skaists un emocionāls,» tā L.Celma, īpaši uzsverot, ka šo nevēlas akcentēt kā savu jubileju, bet gan drīzāk turpinājumu mūzikas novirziena jubilejas svinībām.
«Katrai dziesmai ir sava vēsture»
Kaut arī lielākā iniciatore koncertam bija meita Līga, pie repertuāra rūpīgi domāts visiem kopā. «Katrai repertuārā iekļautajai dziesmai ir sava vēsture. Piemēram, koncerta atklāšanas dziesmu «Labrīt, puķe!» 1995. gadā A.Celms veltīja man, un, pateicoties šai dziesmai, mēs Dziesmu svētkos uzvarējām. Man pirmoreiz bija labākais koris valstī!» lepojas L.Celma.
Tāpat meiteņu kora izpildījumā tiek atdzīvinātas «Ziedu impresijas», ko sākotnēji Līga Celma-Kursiete kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu uzrakstīja savam žetonvakaram. «Tolaik gan «Ziedu impresijas» bija vienbalsīgs cikls, taču ar Celma palīdzību tas tika aranžēts un izveidots par gana sarežģītu darbu,» skaidro L.Celma.
Jubilejas koncerts būs kā atskats uz visa mūzikas novirziena attīstību, taču šoreiz vairāk L.Celmas redzējumā, atdzīvinot arī citu komponistu mūziku, ne tikai A.Celma radīto. Jāpiebilst, ka koncerta īpašai viesis būs dziedātājs Andris Ērglis, kam uzticēts solo Raimonda Paula dziesmā «Pērļu zvejnieks».
«Esmu realizējusi visu iecerēto»
«Jāteic, ka šobrīd jūtos, it kā ar šo koncertu ir jānoslēdzas kādam lielam nozīmīgam posmam manā dzīvē. Pēc panākumiem Pasaules koru olimpiādē un arī divām Skolēnu Dziesmu svētku balvām 2005. un 2010. gadā, jūtos pilnībā gandarīta. Esmu izveidojusi spēcīgāko mūzikas novirzienu valstī. To nav paveikusi neviena skola!» lepna ir L.Celma.
Skolotāja teic, ka, sākot strādāt Jelgavā, vēlējusies dzīves laikā izveidot spēcīgāko mūzikas novirzienu valstī, radīt oriģinālu un novatorisku meiteņu kori, kā arī just, ka bērni skolā dzied un muzicē ar prieku. «Jau ātri vien sapratu, ka man mūzikas novirziens ir jāveido tik spēcīgs, lai meitām, ja kāda no viņām gribētu to pārņemt, būtu kur strādāt. To es esmu īstenojusi!» rezumē L.Celma.
Trešā diska tapšanā iesaistījies Maestro
Tomēr skaidrs, ka ar jubilejas koncertu nedz mūzikas novirziena, nedz «Spīgo» plāni neapstājas. «Esam iecerējušies izdot trešo disku. Jau pašlaik ierakstītas vairākas dziesmas kopā ar Maestro Raimondu Paulu no cikla «Upju dziesmas». Nākamgad ceram to pabeigt. Nu, un, protams, Skolēnu Dziesmu svētki nākamgad! Mums ir divas lielās balvas, uz mums jau citādāk skatās, un no mums gaida. Tā ir liela atbildība,» tā «Spīgo» ilggadējā diriģente.
Uz mūzikas novirziena nu jau 36 aizvadītiem gadiem Lienas Celmas acīm varēs atskatīties 25. oktobrī pulksten 17. Ieejas biļetes pret ziedojumu jau iepriekš apmaināmas 4. vidusskolas kancelejā no pulksten 8.15 līdz 15, bet 121. kabinetā no pulksten 15 līdz 18.
Foto: Krišjānis Grantiņš
24.1 °C,
2.1 m/s,
80.4 % 
24.1 °C,
2.1 m/s,
80.4 %