Pilsētā

Savest kārtībā pilsētas esošo komunālās saimniecības sistēmu –
māju apsaimniekošanu, siltumapgādi, atkritumu izvešanu. Tie ir trīs
galvenie ziloņi. Viennozīmīgi, ir jāmaina NĪP darbības principi –
tā, kā šis uzņēmums šobrīd funkcionē, turpināties nevar.
Energoefektivitātes pasākumi, ņemot vērā to, ko šodien piedāvā
pašvaldības uzņēmums – 200 eiro par kvadrātmetru un iespējamais
siltuma ietaupījums 20 – 60 procenti –, tas nekad neatmaksāsies.
Maksimālais ietaupījums, ko var iegūt, ir 45 procenti – to ir
apstiprinājusi valsts būvniecības un mājokļu aģentūra (BEMA). Tāpēc
es uzskatu, ka renovācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 100 eiro uz
kvadrātmetru – tas ir maksimums, bet es tomēr ieteiktu 50 latus.
Visās šajās komunālās saimniecības jomās sāpi var izārstēt, tikai
ieviešot konkurenci. Siltumapgādes tirgū likumdošana to jau paredz.
NĪP efektivitāti arī tā varētu paaugstināt, tāpat arī atkritumu
apsaimniekošanā. Šeit vienīgi es esmu gatavs piekāpties un nelaist
citu uzņēmumu Jelgavā, ja tiek nodrošināts atkritumu tarifs 4,90
lati.

Ierosināšu koalīcijai, kur noteikti būsim, ceļu jautājumu.
Šobrīd domes prioritāte ir izglītība. Es ieteiktu to mainīt.
Budžetu pārdalīt. Ja katru gadu ceļu remontam no pašvaldības
kopējiem ieņēmumiem tiktu izlietota ceturtā piektā daļa līdzekļu,
tad tas jau būtu sasniegums. 

Šobrīd pašvaldība neizmanto visas iespējas piesaistīt projektu
naudas – tiek īstenoti tādi projekti kā sadarbības veicināšana ar
Lietuvu, Lielupes krasta stiprināšanas darbi. Jā, es zinu, kas tas
par projektu, bet, vai tad kāds no mums atceras, ka kādu gadu
Liel­upes krasts būtu bijis apdraudēts?! Es nedomāju, ka tā ir īstā
vieta, kur naudu ieguldīt. Zinu, jau zinu, ka tam tika piešķirti
cukurfabrikas restrukturizācijas fonda līdzekļi, ko varēja izmantot
tikai šādam mērķim – saprotu, ka to naudu Eiropa neļauj citur
ieguldīt, piemēram, ceļos, bet vienalga grūti pateikt, vai tādus
projektus mums vajadzētu realizēt. Lielupes krasta stiprināšanu
pilsēta savulaik varēja uzticēt nekustamo īpašumu projektu
attīstītājiem, kuriem būtu atļauts šajā teritorijā veidot dzīvojamo
māju kvartālu. Bet tas netika izdarīts, pat tādas idejas nebija
paustas. 

Šobrīd investoru un uzņēmēju aktivitāte ir zema, un tam ir
skaidrs pamatojums – krīze. Tāpēc paātrinātos tempos jāattīsta «Amo
Plant», «Pet Baltija», RAF biznesa parks, maizniekam meklēt
investorus. Jānodarbina esošais kvalificētais personāls, kas ir
palicis bez darba.  

Es redzu, cik liela aktivitāte notiek LLU – katru gadu ver
vaļā jaunas fakultātes vai specialitātes. 1969. gadā Latvijas
Lauksaimniecības akadēmijā tika likvidēta Kūdras fakultāte –
vienīgā, kas gatavoja kūdras speciālistus visā Latvijā. Šobrīd
energoefektivitātes jautājumi ir ļoti būtiski, jau pieņemti
politiski lēmumi, kas paredz plašāku biomasas izmantošanu apkures
nodrošināšanā. Tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu jāatjauno vai
jāizveido no jauna šāda fakultāte. Tur varētu mācīt arī «zaļo»
būvniecību. Tādi speciālisti valstij ir nepieciešami un pieprasīti.
Kā es to grasos īstenot? Ir jāsagatavo projekts, kuru būs
jāprezentē LLU rektoram, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī
Ekonomikas ministrijai atbalsta saņemšanai.