Jelgavas dome pieņēmusi lēmumu iegādāties septiņus dzīvokļus, kas bija pārdošanā atklātā tirgū. Šie dzīvokļi tiks piešķirti tiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.
Kristīne Pētersone
Pašvaldībai brīva dzīvojamā fonda praktiski nav, un jelgavniekiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz pašvaldības piešķirtu dzīvokli, ilgstoši jāgaida rindā. Jau pagājušajā gadā pašvaldība sāka šī jautājuma risināšanu – sākotnēji bija doma iegādāties dzīvokļus, izsludinot konkursu, taču izrādījās, ka tas ir neefektīvs veids: pašvaldība izsludināja konkursu par dzīvokļu pirkšanu, taču saņēma tādus piedāvājumus, kas neatbilda izvirzītajiem kritērijiem. Iespējams, ka pārdevēji cerēja – ja jau dzīvokli pērk pašvaldība, tad cena var būt augstāka un arī dzīvoklī esošie īrnieki nebūs šķērslis. Tomēr pašvaldība nolēma atteikties no konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem. Taču tā neapstājās pie pirmās neveiksmes un gada beigās rada citu risinājumu – tika nolemts regulāri izskatīt publiskajā tirgū pārdošanā piedāvātos dzīvokļus un izdevīgākos arī iegādāties. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs skaidro, ka kārtība ir šāda: pašvaldības speciālisti seko līdzi sludinājumiem, izraugās piemērotākos dzīvokļus un dodas tos novērtēt. «Jāpiebilst, ka speciālisti pie pārdevēja ierodas, neinformējot viņu, ka pircējs būs pašvaldība,» tā G.Kurlovičs. Šādā veidā gada beigās tika izraudzīti septiņi dzīvokļi, par kuru iegādi pagājušajā nedēļā nobalsoja arī dome. Jāpiebilst gan, ka ne visi domes deputāti šādu lēmumu atbalstīja. Piemēram, Sergejs Ņevoļskis uzskatīja, ka dzīvokļi tiek iegādāti par nesamērīgi augstām cenām. Viņaprāt, 36 un 39 kvadrātmetrus liels dzīvoklis nu nekādi pilsētā nevar maksāt no 26 līdz 31 tūkstotim latu, arī maksa 50 tūkstoši latu par 84,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli viņam šķita pārāk augsta. Savukārt deputāts Arnis Razminovičs no balsojuma atturējās, to pamatojot ar nevēlēšanos uzņemties atbildību, pērkot dzīvokļus, kurus nav novērtējuši sertificēti vērtētāji. G.Kurlovičs gan skaidroja, ka šajā gadījumā vērtētāju piesaistīšana būtu tikai papildu izmaksas. Pašvaldība varētu pieaicināt vērtētāju, samaksāt par pakalpojumu, viņš dotu atzinumu, bet tas neiespaidotu dzīvokļa cenu – dzīvoklis tiek pārdots atklātā tirgū, un pārdevējs nosauc summu, par kādu ir gatavs savu īpašumu pārdot. Savukārt pašvaldība kā jebkurš cits pircējs var tam piekrist vai ne. «Protams, arī pašvaldība cenšas cenu pēc iespējas «nosist». Ja tas izdodas – lieliski. Mūsu speciālisti noteikti cenšas to izdarīt un atsevišķos gadījumos tas arī izdodas,» uzsver G.Kurlovičs. Ir skaidrs, ka pēc līdzīga principa pašvaldība turpinās iegādāties dzīvokļus arī šogad, lai sekmētu dzīvokļu rindas sarukšanu pilsētā. Domes sēdē bija arī dzirdamas replikas, ka izlietot 225 tūkstošus latu par septiņiem dzīvokļiem ir pārlieku liela summa, ko varētu novirzīt jaunas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai, kas ļautu palīdzēt vairāk cilvēkiem. Taču pašvaldība apzinās, ka jaunas mājas būvniecībai būtu nepieciešami jau miljoni, kuru pašvaldības budžetā nav, tāpēc šobrīd ir tikai divi risinājumi – nedarīt neko vai tomēr iegādāties atsevišķus dzīvokļus un tā pakāpeniski palīdzēt maznodrošinātajiem jelgavniekiem risināt dzīvokļa jautājumus.
2.8 °C,
6.1 m/s,
91.1 % 
2.8 °C,
6.1 m/s,
91.1 %