Pilsētā

Sintija Čepanone

«Pensionārs ir cilvēks,
kuram jaunības trakums vēl nav pārgājis, bet vecuma dullums jau
klāt,» tā smaidot savējos raksturo Jelgavas Pensionāru biedrības
vadītāja Ruta Melhere. Iepazīstoties ar šīs organizācijas ikdienu,
šaubas par apgalvojuma patiesumu nerodas – kaut pensijas gadi jau
klāt, dalībnieki ir tik aktīvi, ka dažs labs jaunais pat nespēj
turēt līdzi. 

Pašlaik Jelgavas Pensionāru biedrībā darbojas ap 150 cilvēku
un vēlmi iesaistīties izsaka aizvien jauni un jauni dalībnieki.
«Drīz būsim spiesti rakstīt projektu, lai iegūtu plašākas telpas, –
mēs jau te, Pasta ielā, visi vairs nevaram satilpt!» gandarīta par
kuplo pensionāru jeb, kā tagad moderni teikt, senioru pulku ir
Marija Kolneja. Tieši viņa bija tā, kas pērn, apņemoties vadīt
biedrību, tai iedvesa otro elpu un Jelgavas pensionāriem atkal lika
noticēt, ka viņi var. Turklāt var daudz! «Es tiešām esmu
pārliecināta, ka vecums nav katastrofa, bet gan māka novecot ar
jaunu sirdi. Tieši tas jau arī bija viens no iemesliem, kāpēc
iesaistījos biedrībā,» teic M.Kolneja, kura ar jaunu sparu ķērās
klāt pensionāru ikdienas dažādošanai. Tagad «stafeti» pārņēmusi
R.Melhere, pensionāru ikdienu papildinot ar vēl jaunām aktivitātēm,
un abas prāto, ka arī nākamajam biedrības vadītājam būs jānotur tas
temps, kas uzņemts. Abas ir vienisprātis – Jelgavas pensionāri ir
aktīvi, tāpēc viņiem jāpalīdz rast iespējas izpausties.

Izklaidējoties smeļas zināšanas 

«Izrādās, gārsa, ko dārzā ravēju kā nezāli, ir ļoti vērtīgs
augs, kas palīdz gan kaulu stiprībai, gan locītavu vingrumam. To
vienkārši var samalt pulverītī un izmantot kā garšvielu mērcēm,
zupām. Tāpat var darīt arī ar citiem augiem, iegūstot vērtīgas
garšvielas, – tās vairs nav jāpērk veikalā!» zināšanās, kas iegūtas
Omītes zāļu tējas klubiņā, dalās M.Kolneja. Tieši tur Mārītes
Haritonovas vadībā pensionāri smeļas zināšanas par veselīgu uzturu
un izmēģina, cik garšīga un veselīga ir, piemēram, kalmju sakņu
tēja, kā pagatavot kartupeļu torti vai kādu citu ēdienu. Taču
Omītes zāļu tējas klubiņš ir tikai viena no iespējām saturīgi
pavadīt brīvo laiku, vienlaikus gan atpūšoties, gan papildinot
zināšanas. 

Kuplāk apmeklētās ir līnijdeju nodarbības, un R.Melhere teic,
ka līnijdejotājām beidzot nāksies atrādīt, ko iemācījušās. «Šomēnes
pensionāri satiksies jau trešajā ballē šogad, tieši tur tad arī
plānots tāds neliels priekšnesums,» atklāj biedrības vadītāja.
Izrādās, par jautrības un «puišu» trūkumu ballē kundzes nežēlojas,
jo apzinās, ka vienmēr būs tik labi, cik labi paši
jutīsies. 

Kundzes, kam tuvi rokdarbi, regulāri kopā sanāk, lai
pastrādātu draudzīgā gaisotnē, un tad viņas paada, patamborē,
padalās savā mākā ar citām rokdarbniecēm, protams, arī kopā
pasmejas, papļāpā. Līdzīga gaisotne valda Grāmatu draugu klubiņā,
ko vada Lonija Rokjāne. Šeit sanāk cilvēki, kam vaļasprieks ir
lasīšana un kuri vēlas dalīties savās pārdomās ar citiem. «Katra
tikšanās mums veltīta kādai tēmai, piemēram, Gunāra Priedes, Viļa
Lāča, Aspazijas un citu autoru daiļradei. Nesen katram vajadzēja
sagatavot savu mīļāko dzejoli par mīlestību. Izrādījās, ka tie sevī
slēpj skaistus un patiesus stāstus par pašu savulaik piedzīvoto,»
stāsta M.Kolneja. Organizētas tiek arī tematiskās ekskursijas, kā
arī pieredzes apmaiņas braucieni pie «kolēģiem» citās
pašvaldībās.

Bet, ja pilsētā manāt kundzes ar nūjām rokās, tad ziniet, ka,
visticamāk, viņas ir no Pensionāru biedrības. «Pagājušajā gadā
sadomājām, ka vajag izklaidēties, un aiztraucāmies uz semināru, kas
veltīts nūjošanai. Pamēģinājām, un tā lieta mums iepatikās,»
nūjošanas pirmsākumus klāsta biedrības kasiere Regīna Brice, kura
atceras, ka ziemā, viņas ieraugot, daudzi neizpratnē pasmaidījuši,
bet kundzes vien attraukušas – slēpēm naudas nepietika! Arī pašlaik
īstās nūjas ir ne visām, tāpēc nākas izlīdzēties gan ar slotas
kātiem, gan slēpju nūjām. «Taču Marija dabūja cauri vēl vienu
projektiņu, un jau pēc Lieldienām mūsu dāmām būs īsts inventārs –
kādi divdesmit nūju pāri. Tad tai lietai varēs pieiet vēl
nopietnāk,» teic Regīnas kundze, kurai īstās nūjas sarūpējis dēls.
«Tā nu mēs, meitenes, kas cita citai dzīvo tuvāk, regulāri
satiekamies, lai paklausītos putnu balsīs.» Tikmēr citas apmeklē
ūdens aerobikas un ārstnieciskās fizkultūras nodarbības. «Man
liekas, ka jātaisa augšā arī veloklubiņš! Ar riteņiem taču arī
jāpabraukā!» apņēmīgi nosaka R.Melhere.

Tagad pele klausa

Taču, lai Jelgavas pensionāriem nodrošinātu iespēju būt kopā
dažādās interešu grupās, jāiegulda ne mazums darba, jo visam
«apakšā» ir milzīgi papīru kalni. «Reizēm jau kļūst par grūtu – uz
biedrību nāku kā uz darbu, taču vienīgais atalgojums ir kolēģu
pateiktais paldies,» teic vadītāja, paslavējot M.Kolneju, kas savā
ziņā kļuvusi par tādu kā biedrības projektu vadītāju – viņa ir tā,
kas meklē iespējas, raksta projektus, lai īstenotu kādu pensionāru
ieceri. Pēdējais vērienīgākais projekts, ko realizējusi Pensionāru
biedrība, ir «Vecums nav šķērslis». Tā laikā ar mūsdienu
tehnoloģijām, tostarp interneta pieslēgumu, aprīkota vesela telpa
Pasta ielā 44 – namā, kur vienkopus «dzīvo» vairākas biedrības, un
nu izmantot šīs priekšrocības var ikviens, ne tikai pensionāri.
R.Melhere teic, ka nav jau daudz to pensionāru, kas māk darboties
ar datoru, tādēļ ir vēl jo svarīgāk iedrošināt viņus vismaz
nebaidīties no tā, sākumā apgūstot elementāras iemaņas. Jāpiebilst,
ka «skolotāji» ir tie pensionāri, kas no tām lietām kaut ko vairāk
saprot. «Protams, ka sākumā mums visiem tā pele neklausīja un
bultiņa pa ekrānu skraidīja un nepakļāvās, taču pamazām
izglītojamies!» tā M.Kolneja. Jāpiebilst, ka biedrības vadītāja
datorgudrības apguvusi pašmācības ceļā.

Taujāta par realizētajiem un vēl iecerētajiem projektiem,
M.Kolneja norāda, ka izskatīta tiek ikviena iespēja. Jau otro gadu
Jelgavas Pensionāru biedrība startē pašvaldības nevalstisko
organizāciju atbalsta programmā. «Pērn pašvaldība mums piešķīra 900
latus, kas iztērēti, galvenokārt sedzot administratīvos izdevumus,
un tas ir liels ieguvums, jo praktiski sabiedriskajām organizācijām
nav citu iespēju startēt projektos, lai piesaistītu finansējumu
tieši šim mērķim, – mūsu pašvaldība to ir sapratusi. Arī šogad
iesniegtais projekts šajā programmā vērsts, lai mēs spētu samaksāt
par komunālajiem pakalpojumiem, iegādāties kancelejas, saimniecības
preces. Ja pašvaldība mūs šādi neatbalstītu, nezinu, vai maz spētu
izdzīvot, jo ar biedru naudām visus izdevumus segt nav iespējams,»
teic M.Kolneja.

Pašlaik Jelgavas seniori sadarbībā ar Rietumu banku projekta
«Veselā miesā vesels gars» ietvaros jau ieguvuši 500 latus sporta
inventāra iegādei, un, ja viss noritēs, kā iecerēts, tad ziemā tiks
realizēta projekta otrā daļa, kas paredz nodrošināt iespēju
pensionāriem izmantot peldbaseinu. «Mēs esam neatlaidīgi! Piemēram,
nesen vienam mūsu projektam Eiropas naudu nepiešķīra, taču pietrūka
pavisam nedaudz, tieši tāpēc ar to mēs startēsim atkārtoti. Es
ticu, ka mums izdosies un sadarbībā ar Jelgavas reģionālo Pieaugušo
izglītības centru mums būs pašiem sava Veselības universitāte, kurā
izglītoties varēs ne tikai pensionāri, bet ikviens interesents,» tā
M.Kolneja.       

Katram sava joma

Un izglītojas Jelgavas pensionāri arī tematiskajās sapulcēs,
kas tiek organizētas, ņemot vērā tā brīža aktualitātes. Tagad
pensionāriem svarīgas šķiet tuvojošās vēlēšanas, tāpēc jau vairāku
mēnešu garumā viņi pie sevis viesos aicina partiju pārstāvjus, lai
rastu atbildes uz saviem jautājumiem un objektīvi spētu pieņemt
lēmumu, par ko balsot. Pensionāri paši gan to dēvē par politisku
izglītošanos. Pērn īsi pirms apkures sezonas sākuma viņi iztaujāja
komunālo pakalpojumu sniedzējus, lai gūtu skaidrību par to, cik
lieli rēķini gaidāmi. Regulāri uz tikšanos aicina sociālās jomas
pārstāvjus, lai tiktu skaidrībā gan par pensijām, gan pabalstiem,
kas pienākas pensijas vecuma cilvēkiem. Bijušas arī veselībai un
dārzkopībai veltītas lekcijas. «Cenšamies izdabāt savējiem un
īstenot viņu izteiktās vēlmes. Kad tad vēl varam papildināt
zināšanas, ja ne tagad?!» teic R.Melhere.

Starp citu – biedrībai ir arī sava Pensionāru tiesību
aizstāvības grupa, kuras viens no lielākajiem aktīvistiem ir Jānis
Felsbergs. «Likumi «jāizkož», lai tiktu skaidrībā, un viņš ir tas,
kas mūsu interesēs ar to nodarbojas un pēc tam izstrādā
priekšlikumus, kā risināt vienu vai otru problēmu,» novērtējot viņa
zināšanas un pieredzi, stāsta M.Kolneja.

Pašiem sava Goda zīme

Pēc tagadējās vadītājas ierosinājuma tika pieņemts lēmums
izveidot «Jelgavas Pensionāru biedrības Goda zīmi» – apbalvojumu,
ar kuru pateikties biedriem par ieguldījumu pilsētas pensionāru
dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Izstrādāts pat apbalvojuma
nolikums. Pirmās desmit Goda zīmes jau atradušas savus saimniekus –
tās nokļuvušas pie cilvēkiem, kas stāvēja klāt pie Pensionāru
biedrības, tolaik apvienības, izveidošanas. «Es pie savas Goda
zīmes tiku pirms kāda mēneša. Kādas tad var būt sajūtas, kad medāli
pakar kaklā?! Protams, ka pacilājošas,» teic Skaidrīte Ignašāne,
kura pat īsti vairs neatceras, kā sākusi darboties Pensionāru
biedrībā, – tik sen tas bijis!

To, ka Pensionāru biedrība par savējiem neaizmirst, apliecina
arī fakts, ka allaž tiek sumināti «apaļie» jubilāri. «Ruta
noorganizēja, ka tagad jubilāriem varam pasniegt divas biļetes uz
kādu koncertu vai teātra izrādi Jelgavas kultūras namā. Šādu
iespēju mums sagādāja aģentūra «Kultūra»,» skaidro M.Kolneja,
piebilstot, ka pensionāri šādu dāvanu prot novērtēt.  

Pensijas gadi ir laiks, ko var un vajag veltīt sev, vēl jo
vairāk laikā, kad apkārt valda tik daudz negāciju, pārliecināti
seniori. Un katra paša rokās ir izlemt – vientulīgi sēdēt mājās un
sūkstīties vai laiku pavadīt ar jaukiem cilvēkiem, kopā papļāpājot,
atpūšoties, izglītojoties. «Mūsu biedrībā sapulcējušies lieli
optimisti, tieši tāpēc jau viņiem arī dzīve rādās gaišākās krāsās.
Ikdiena ir tik piesātināta notikumiem, ka nemaz neatliek laika
«ņaudēt» par nebūšanām,» tā R.Melhere.

 

«Jelgavas Pensionāru biedrība neapšaubāmi ir viena no
aktīvākajām un pamatīgākajām nevalstiskajām organizācijām pilsētā.
Noteikti jāuzteic tās iepriekšējā vadītāja Marija Kolneja, kura
biedrības ikdienā ienesa jaunas vēsmas, izveidoja spēcīgu komandu
un stabilu pamatu, un nu viņas iesākto atliek vien turpināt. Šī
biedrība veiksmīgi atradusi modeli, kas apmierina pensijas vecuma
cilvēku vēlmes, intereses, un katrs, kas tajā iesaistījies, var
atrast jomu, kurā pašrealizēties. Šie pensionāri nav no tiem, kas
prasa. Gluži otrādi – viņi visu panāk ar neatlaidīgu darbu, paši
aktīvi izmanto iespējas, startē projektos, lai īstenotu savas
ieceres, tostarp izglītošanās jomā, tādējādi uz viņiem vistiešākajā
mērā var attiecināt terminu «mūžizglītība» – viņi turpina
pilnveidot savas zināšanas un prasmes.» 

 

«Aktīvi un zinātkāri – tā varētu raksturot cilvēkus, kas
darbojas Jelgavas Pensionāru biedrībā, un mums ir izveidojusies
tiešām uzteicama sadarbība. Nenoliedzami, ka tas lielā mērā ir,
pateicoties biedrības vadītājas personībai. Ar jauno vadītāju Rutu
Melheri sadarbība mums nupat kā sākusies, taču esmu pārliecināta,
ka viņa spēs uzturēt iepriekšējās vadītājas Marijas Kolnejas
uzņemto tempu, savukārt pensionāri – tam turēt līdzi. Vēl nesen pat
biedrībā tika apbalvoti aktīvākie dalībnieki, un tas nozīmē, ka
pensionāriem ir vēl papildu stimuls darboties. Pagājušajā gadā pēc
Marijas Kolnejas iniciatīvas tika veikta aptauja «Kā jūtas
pensionārs Jelgavā». Jāatzīst, apkopotie rezultāti nepārsteidza,
taču sniedza pensionāru redzējumu par situāciju kopumā. Tagad
jāturpina strādāt, lai problēmas risinātu.»   

 

«Mana sadarbība ar Jelgavas Pensionāru biedrību, šķiet, sākās
pagājušā gada februārī, kad mani uzmeklēja Marija Kolneja un
aicināja mācīt līnijdejas arī seniorēm. Redzot Marijas aizrautību,
nevarēju nepiekrist, un nu reizi divās nedēļās mēs tiekamies
līnijdeju nodarbībās. Tās aktīvākās ir kādas piecpadsmit dāmas, un
līdz šim ne reizes nav bijis tā, ka viņas nevēlētos dejot vai būtu
nogurušas. Gluži pretēji – no viņām staro tāda enerģija! Turklāt
ikreiz viņas mani sagaida ar kafiju, un es patiesi jūtos gaidīta un
mīlēta. Šķiet, tieši Marija ir tā, kas šajās dāmās uztur to
optimisma dzirkstelīti. Ceru, ka mūsu sadarbība arī turpmāk būs
tikpat veiksmīga.»