Pērn sarucis darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Pērn gada pēdējā ceturksnī minimālo algu vai mazāk saņēma 19,3% darba ņēmēju. 2011. gada pēdējā ceturksnī minimālo darba algu vai mazāk saņēma 21,4% nodarbināto, bet pērn trešajā ceturksnī – 20,2%.
Minimālā darba alga Latvijā ir 200 lati pirms nodokļu samaksas.
Pērn neto jeb pēc nodokļiem darba samaksu līdz 200 latiem saņēma 32,8% darba ņēmēju, iepriekšējā gada atbilstošā ceturksnī šādu nodarbināto bija 35,9%. Taču salīdzinājumā ar 2012. gada trešo ceturksni pērn pēdējā ceturksnī nedaudz audzis darba samaksas līdz 200 latiem saņēmēju skaits – 2012. gada trešajā ceturksnī darba samaksu līdz 200 latiem neto saņēma 32,2% strādājošo.
Darba samaksu pēc nodokļiem robežās no 200,01 līdz 300 latiem pērn pēdējā ceturksnī saņēma 26%, no 300,01 līdz 500 latiem – 24,5%, no 500,01 līdz 1000 latiem – 9,9%, bet vairāk par 1000 latiem saņēma 1,6%.
Lielo algu saņēmēju skaits nedaudz aug. 2011. gada pēdējā ceturksnī neto darba samaksu vairāk nekā 1000 latu apmērā saņēma 1%, pērn trešajā ceturksnī – 1,2%, bet pēdējā ceturksnī – 1,6%.
Pērn gada pēdējā ceturksnī 2,4% darba samaksa netika aprēķināta vai izmaksāta, bet 2,8% to neuzrādīja.
Centrālā statistikas pārvalde atzīmē, ka iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei jeb 51,1% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadu būtiskākais no tiem bija darba samaksa.
LETA
19.2 °C,
5.5 m/s,
39.4 % 
19.2 °C,
5.5 m/s,
39.4 %