Šonedēļ sākušies sagatavošanas darbi, lai varētu sākt Lielupes gultnes tīrīšanu un labā krasta aizsargdambja atjaunošanu. Tas paredzēts projekta «Lielupes gultnes tīrīšana un Lielupes labā krasta aizsargdambja posmā no dzelzceļa tilta līdz Rīgas ielai atjaunošana» gaitā.
Sintija Čepanone
Kā informē pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta, lai sāktu upes gultnes tīrīšanu un aizsargdambja būvniecību, Lielupes labais krasts jāatbrīvo no zāliena, krūmiem un liekajiem kokiem. Būvdarbus veiks konsorcijs «Koger un Partneri», un kopējā līguma summa ir vairāk nekā 1,2 miljoni latu ar PVN. Būvfirma piesaista apakšuzņēmējus – SIA «Elektroinstalācijas un dizains 4c», SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», SIA «Kulk» un SIA «Uni San». Savukārt visa objekta būvuzraudzību veiks SIA «Isliena V».
Projekta gaitā plānota Lielupes gultnes tīrīšana Jelgavas Cukurfabrikas notekūdeņu izplūdes vietā, aizsagdambja izbūve posmā no dzelzceļa tilta līdz Rīgas ielai un Lielupes labā krasta ainaviskā sakārtošana. «Uz aizsargdambja tiks izveidota gājēju promenāde ar noejas kāpnītēm līdz upei un iekārtotām atpūtas vietām. Tiks sagatavota vieta peldvietas iekārtošanai,» tā L.Klismeta, piebilstot, ka projekts tiks pabeigts 2010. gadā un to finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF). Kopējā summa ir 1,6 miljoni latu, un pašvaldībai jānodrošina projekta priekšfinansēšana.
«Pie bijušās a/s «Jelgavas Cukurfabrika» notekūdens ieplūdes vietas Lielupes labā krasta akvatorijā ir izveidojies 12480 kvadrātmetrus liels vidēji mīksta māla ezers, kas radies, iepludinot Lielupē notekūdeņus no cukurfabrikai piederošiem cukurbiešu priekšattīrīšanas dīķiem. Sanešu slāņa biezuma ir 0,1 -1,5 metri. Māls, kas nogulsnējies ūdenstilpnē, aizņem apmēram 5040 kvadrātmetru platību, un slāņa biezums ir 0,5 – 1 metri. Notekūdeņu ieplūdes vieta un Lielupes akvatorijs ir pielūžņoti ar celtniecības atkritumiem un augu sakneņu salām,» pašreizējo situāciju atklāj L.Klismeta.
Cukura rūpniecības restrukturizācijas programmas atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, tādējādi veidojot pievilcīgu vidi cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai un sakārtojot vidi kopumā.
Atšķirībā no pagastiem, kuri šos restrukturizācijas fondus var izmantot ceļu sakārtošanai, pilsētās – Jelgavā un Liepājā, līdzekļi izmantojami tikai ietekmētā vides stāvokļa atjaunošanai un ūdenssaimniecības objektu sakārtošanai.
Foto: Kristaps Hercs