Šodien no rīta pulksten 7.30 Latvijā sākās astronomiskā ziema.
Vienlaikus tie ir arī Ziemas saulgrieži, kas nozīmē arī to, ka tiek piedzīvota gada garākā nakts un īsākā diena. Garākā nakts ir no 21. decembra uz 22. decembri, un tā ilga 17 stundas, 17 minūtes un vienu sekundi, bet gada īsākā diena ir šodiena, kad diena ilgs sešas stundas, 43 minūtes un 28 sekundes.
Ziemas saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – saule, lai kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu celtos pasaules kalnā augšup.
Latvieši šo brīdi ir atzīmējuši un svētījuši ar Bluķa vakaru. Tā ir ļoti sena un īpaši nozīmīga tradīcija, kuru līdz mūsdienām ir saglabājuši mūsu priekšteči. Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Pēc senajām latviešu tradīcijām smagu ozola bluķi vilka no mājas uz māju, lai noveltu no sevis visus darba grūtumus, un visbeidzot to gavilējot sadedzināja ugunskurā, tādējādi tumsu un aukstumu pārvēršot gaismā un siltumā.
Ziemas saulgrieži vēsta par Ziemassvētku tuvošanos. Ziemassvētku ticējumos stāstīts, ka svētki jāsagaida ar sakoptu namu, bagātīgu svētku galdu, kur līdzās cepešiem, cūkas šņukuram, sautētiem kāpostiem un pelēkajiem zirņiem pavīdētu arī pīrādziņi, piparkūkas, šokolādes gabaliņi, bet svētku kausiem jātop līdz malām pildītiem ar saldo medalu. Svētku galdā jābūt divpadsmit dažādiem ēdieniem, kas jāēd deviņas reizes pēc kārtas, lai visu nākamo gadu veiksme un nauda būtu sabiedrotie.
Tāpat Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būšot svētīgs.
Astronomiskais pavasaris iestāsies nākamā gada 20. martā pulksten 7.14, vasara sāksies 21. jūnijā pulksten 2.09, astronomiskais rudens sāksies 22. septembrī pulksten 17.49, bet 2012. gadā astronomiskā ziema sāksies 21. decembrī pulksten 13.12.
LETA