Šonakt, naktī no sestdienas uz svētdienu, no 28. uz 29. martu, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiek pāreja uz vasaras laiku – pulksteņa rādītāji pulksten 3 tiek pagriezti par vienu stundu uz priekšu, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk.
www.jelgavasvestnesis.lv
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas pulksten 3 līdz oktobra pēdējās svētdienas pulksten 4, un patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā, kas šogad ir 29. marts, pulksten 3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – par vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, informē LETA.
Ekonomikas ministrija 2014. gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar pastāvošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.
Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem gan dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galveno trūkumu aptaujātie min dabiskā bioritma traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.