Sākusies daudzdzīvokļu mājas Vīgriežu ielā 30 atjaunošana. «Šī ir pirmā māja Jelgavā, kuras energoefektivitātes paaugstināšana tiek veikta ar «Altum» īstenotās valsts energoefektivitātes programmas atbalstu, piesaistot ES finansējumu,» uzsver mājas apsaimniekotājas SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis.
Māja celta 1986. gadā pēc individuāla projekta un ir ļoti siltumietilpīga – tai ir daudz tehnisko telpu, liels siltuma patēriņš un arī lieli maksājumi. Par to, ka māju vajadzētu siltināt, tās iedzīvotāji sāka domāt jau pirms apmēram desmit gadiem, kad Jelgavā ar Vācijas Vides ministrijas atbalstu tika nosiltinātas pirmās mājas – 4. līnijā 1 un Helmaņa ielā 3. Toreiz ideju īstenot neizdevās. «Pa vidu bija vēl viens mēģinājums, bet arī neveiksmīgs, un rokas jau bija nolaidušās. Tomēr dzīvokļu īpašnieki mudināja pamēģināt atkal, tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka beidzot esam līdz tam nonākuši,» saka mājas dzīvokļu īpašnieku kontaktpersona jeb mājas vecākā Vita Jakovicka.
Mājā ir 39 dzīvokļi, un siltināšanu atbalstīja 70 procenti. «Mūsu mājā ir plaša koridoru sistēma, pagrabs, veļas žāvētavas un bēniņi ar atvērtām lūkām, starp paneļiem jau parādījušās plaisas. Vēl mums ir sarežģīta apkures sistēma, tāpēc grūti noregulēt siltuma piegādi, lai visiem būtu labi, turklāt māja uzbūvēta tā, ka vairākiem dzīvokļiem gandrīz visas ir āra sienas,» stāsta mājas vecākā.
Mājai tiks veikta pilna atjaunošana ar ēkas ārsienu, pagraba un bēniņu siltināšanu, apkures sistēmas un radiatoru nomaiņu, ar logu, kur tas nepieciešams, un ieejas durvju nomaiņu, ar veļas žāvētavu pārveidi, ierīkojot atveramus un aizveramus logus, ar kosmētisko remontu koplietošanas telpās. «Par siltumu maksājam ļoti daudz – pagājušajā gadā vidējā maksa par apkuri mēnesī bija 1,245 EUR/m2. Arī pēc mājas nosiltināšanas līdz kredīta atdošanai maksāsim apmēram tikpat, bet dzīvosim daudz komfortablākā vidē. Tas taču ir pietiekami spēcīgs arguments, lai pārliecinātu opozīciju!» norāda V.Jakovicka.
Darbus Vīgriežu ielā 30 konkursa kārtībā veic uzņēmums «AJ Būvnieks», un tie jāpabeidz piecu mēnešu laikā.
JNĪP valdes loceklis uzsver, ka šīs mājas siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem nepārsniegs 70 kwh/m2 gadā, bet šobrīd tas ir 170 kwh/m2 gadā. Šajā programmā pusi no Vīgriežu ielas 30 siltināšanas izmaksām sedz ES nodrošinātais finansējums, bet otra puse jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, ņemot aizņēmumu bankā. Kopējās izmaksas ir ap 345 000 eiro.
J.Vidžis norāda, ka JNĪP šobrīd valsts energoefektivitātes programmā iesniegusi sešus projektus. Vīgriežu ielas nams ir pirmais, kurā uzsākta siltināšana, bet vēl divām mājām – Lāčplēša ielā 21 un 23 – jau veikts iepirkums par būvdarbiem. Tiesa, tos plānots veikt nākamgad. «Gribu uzsvērt, ka bez aktīviem cilvēkiem, kuri atbalsta siltināšanu un palīdz pārliecināt citus dzīvokļu īpašniekus, nebūtu iespējams līdz galam īstenot nevienu energoefektivitātes projektu,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka ES siltināšanas programma būs pieejama līdz 2020. gadam un Latvijā paredzētais atbalsts ir 166 miljoni eiro. Tiek lēsts, ka tas pietiks apmēram 1030 mājām. Šobrīd Latvijā šīs programmas laikā tiek siltināta 21 māja.
Foto: Austris Auziņš