Nākamajās Saeimas vēlēšanās vienu un to pašu deputāta amata kandidātu varēs pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā un vienā vēlēšanu apgabalā. Šādu «Jaunā laika» (JL) Saeimas frakcijas priekšlikumu grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā šodien atbalstīja parlamenta Juridiskā komisija.
Diskusijā par šo priekšlikumu aktīvi piedalījās Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš, kurš norādīja, ka patlaban Saeimā Kurzemi un Zemgali pārstāv ne tie deputāti, kurus vēlētāji ievēlējuši, bet «vagoniņi», kurus Saeimā ievilkušas partiju «lokomotīves», kuras ievēlētas Rīgā vai Vidzemē.
Liepiņa veiktā analīze liecina, ka no visiem sarakstiem kopumā Rīgas vēlēšanu apgabalu Saeimā pārstāv 20 «lokomotīves» un deviņi «vagoniņi», Vidzemes apgabalā attiecīgi 19 un septiņi, Latgales – septiņi un deviņi, Zemgales – divi un 14, Kurzemes – trīs un 12.
Deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) pauda viedokli, ka JL priekšlikums «rada tikai šķietamu izeju». Viņaprāt, šāda kārtība liks vēlētājiem, kuri gribēs atdot savu balsi par konkrētu politiķi, braukt vēlēt uz to vēlēšanu apgabalu, kurā viņš kandidē. Pēc Rasnača domām, lietderīgāk būtu arī Saeimas vēlēšanās, tāpat kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, visu Latviju uzskatīt par vienu vēlēšanu apgabalu, kas vēlētājam dotu iespēju balsot par visiem attiecīgā saraksta kandidātiem.
Savukārt deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) pauda viedokli, ka vēlētājiem nevajadzētu ļaut ar plusiem un mīnusiem mainīt kandidātu secību partiju apstiprinātajos deputātu kandidātu sarakstos.
Komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) pauda viedokli, ka JL priekšlikums ir izdevīgs lielajām, pazīstamajām partijām, kurām nebūs grūti zināmus politiķus iekļaut visu apgabalu kandidātu sarakstos, savukārt jaunajiem, mazskaitlīgajiem politiskajiem spēkiem tas varētu būt apgrūtinoši.
Arī «Saskaņas centra» frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs JL priekšlikumu nosauca par «kosmētisku ilūziju». Pēc viņa teiktā, Saeimas vēlēšanās vajadzētu noteikt, ka Latvija ir viens vēlēšanu apgabals vai arī tiek sadalīta 100 vēlēšanu apgabalos.
Urbanovičs arī norādīja, ka Saeimas vēlēšanās partijas īstajai «lokomotīvei» nemaz nav jākandidē. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības sarakstam (ZZS) daudzu vēlētāju balsis piepulcējis Aivars Lembergs, kurš pats iepriekšējās parlamenta vēlēšanās nekandidēja, bet kuru ZZS reklamēja kā savu premjera amata kandidātu.
Savukārt Rasnačs atgādināja 6. Saeimas vēlēšanas, kurās bēdīgu pieredzi guva Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgi demokrātiskā savienība, kuru deputātu kandidāti bija iekļauti katrs tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un rezultātā saraksts nepārvarēja piecu procentu barjeru.
Pieņemot grozījumus, nākamajās Saeimas vēlēšanās būs tiesības balsot arī personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās. Tiesības vēlēt būs liegtas tikai personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām.
Juridiskā komisija šodien neatbalstīja apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK frakcijas priekšlikumu aizliegt Saeimas vēlēšanām pieteikt kandidātus, kuri neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Netika atbalstīti arī kreisās opozīcijas priekšlikumi svītrot no likuma aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās bijušajiem čekistiem, personām, kuras turpināja darboties Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra un bija citu pretvalstisku organizāciju biedri, kuru darbība Latvijā ir aizliegta ar likumu.
Prasība izslēgt Saeimas vēlēšanu likumā tā dēvēto lokomotīvju principu ir viena no Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītajām prasībām parlamentam.
www.leta.lv
8.9 °C,
8.3 m/s,
92.1 % 
8.9 °C,
8.3 m/s,
92.1 %