Šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti Satversmes grozījumi, ko iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēc šī Satversmes grozījumu projekta nodošanas komisijās partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka šī likumprojekta noraidīšanas gadījumā opozīcija rosinās tautas nobalsošanu par minēto grozījumu pieņemšanu.
JL pārstāve atzīmēja, ka 2007. gada nogale, kad tauta izgāja ielās, lai protestētu pret toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības cinisko politiku, bija Saeimas pirmā iespēja grozīt Satversmi, lai dotu tautai tiesības lemt par savu priekšstāvju maiņu gadījumos, kad politiķi paliek kurli pret sabiedrības interesēm. Šo iespēju politiķi palaida garām. 2008. gada 2. augusta referenduma naktī valdošās koalīcijas pārstāvji solīja cienīt sabiedrības gribu un grozījumus pieņemt, bet pēc tam, mēnešiem ilgi imitējot darbību, ir maldinājuši tautu.
«Šobrīd situācija ir mainījusies. Nesadzirdēta 2007. gada novembrī, nesadzirdēta 2008. gada 2. augustā un nesadzirdēta 2009. gada 13. janvārī, sabiedrība izmantoja jau galējas metodes, lai tiktu uzklausīta. No politiskās elites tautu sadzirdēja tikai prezidents. Mēs aicinām Saeimu nevilcināties un izmantot šo iespēju un pieņemt grozījumus Satversmē, kas tautai dos reālas tiesības rosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas,» Saeimas sēdē norādīja Āboltiņa.
Pēc deputāta Vladimira Buzajeva (PVCTL) ierosinājuma Saeima nobalsoja par to, ka komisijām Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Satversmē jāizskata un savi atzinumi jāiesniedz Juridiskajai komisijai līdz 4. februārim.
Valsts prezidents rosina grozīt Satversmes 14. pantu, nosakot, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsotāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot Saeimas pilnvaru termiņa pirmajā un pēdējā gadā, Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā, ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, paredz Zatlera sagatavotie Satversmes grozījumi.
Tāpat Zatlers piedāvā grozīt arī Satversmes 48. pantu, paredzot Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu pie pieciem nosacījumiem.
Zatlera piedāvātā Satversmes 48. panta redakcija paredz prezidentam tiesības atlaist Saeimu, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu un tie nav apstiprināti referendumā, ja Saeima nespēj izteikt uzticību premjeram un viņa aicinātajiem ministriem vairāk nekā trīs reizes ar noteikumu, ka prezidents nav atkārtoti aicinājis veidot Ministru kabinetu vienu un to pašu personu, ja Saeima nepieņem ikgadējo valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam un ja ilgāk par vienu mēnesi parlamenta sesijas laikā nenotiek Saeimas sēdes kvoruma nenodrošināšanas dēļ vai tās vispār netiek sasauktas.
Zatlers arī vēlas, lai Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu, «ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu svarīgā jautājumā». Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam būtu jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.
Valsts prezidents nevar atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām atlikuši mazāk nekā trīs mēneši.
Tāpat Zatlers piedāvā grozīt Satversmes 49. un 50. pantu. Satversmes 49. pants noteiktu: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteic Valsts prezidents.
Savukārt Satversmes 50. pants noteiktu, ka ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.
Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa iepriekš norādīja, ka valsts galvas tiesības atlaist parlamentu un nekavējoties sarīkot ārkārtas vēlēšanas ir izplatīts un efektīvs mehānisms, kā atrisināt parlamentāro krīzi. Šādas tiesības ir noteiktas gan ar, gan bez nosacījumiem. Bez nosacījumiem tādas ir Itālijā, Austrijā un Maltā, bet vairākās valstīs prezidents var atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas pēc valdības vai tās vadītāja priekšlikuma, taču izšķiršanās par šo soli ir prezidenta ziņā. Šāda kārtība ir Lietuvā, Somijā, Igaunijā un Vācijā.
Aptaujātie eksperti iepriekš atzina, ka Zatlera piedāvātajā Satversmes grozījumu redakcijā iekļautais Saeimas atlaišanai nepieciešamais kvorums ir kompromiss, taču redakcijā iekļautās prezidenta tiesības atlaist Saeimu ir dažādi vērtējamas. Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka, iekļaujot nosacījumus, pie kuriem prezidents var atlaist Saeimu, savā ziņā prezidenta tiesības tiek sašaurinātas, jo lielākā daļa no kritērijiem, visdrīzāk, dzīvē nerealizēsies un prezidents tos nevarēs izmantot.
Vienīgais «puslīdz interpretējamais» kritērijs ir piektais, kas nosaka, ka prezidents var atlaist parlamentu, ja tas nepieciešams, lai «Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā». Kažoka uzskata, ka situācija, kurā prezidents neriskē ar savu amatu, atlaižot parlamentu, esot normāla, un Saeimai neesot jāaizsargā sevi no prezidenta patvaļas. Tieši garā procedūra ar tautas nobalsošanas rīkošanas nepieciešamību esot bijis iemesls, kādēļ Latvijas prezidenti nav līdz šim izmantojuši tiesības rosināt parlamenta atlaišanu.
Savukārt politologs Ivars Ijabs pauda neizpratni, ko tieši Zatlers vēlas panākt, iekļaujot savā Satversmes grozījumu redakcijā prezidenta tiesības atlaist Saeimu pie noteiktiem nosacījumiem, bet, nesaistot tās ar risku prezidentam zaudēt amatu. Tāpat arī piektajā nosacījumā minētais «īpaši svarīgais jautājums» esot politizēts un dažādi interpretējams. Eksperta vērtējumā, iespējams, prezidents šo nosacījumu gribējis attiecināt uz šā brīža situāciju.
Ijabs norādīja, ka nav drošs, vai, iekļaujot tautas tiesības atlaist Saeimu un prezidenta tiesības atlaist Saeimu vienā grozījumu redakcijā, izpildīt Zatlera iepriekš dotos uzdevumus līdz 31. martam vispār būs iespējams.
Kā ziņots, Satversmes grozījumu veikšana līdz marta beigām ir viens no Zatlera izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai, kura nepildīšanas gadījumā prezidents draudējis ar parlamenta atlaišanu.
7.3 °C,
6.3 m/s,
75.9 % 
7.3 °C,
6.3 m/s,
75.9 %