9 °C, 0.6 m/s, 80 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeimas Deputātus varēs administratīvi sodīt un veikt kratīšanu bez Saeimas piekrišanas
Saeimas Deputātus varēs administratīvi sodīt un veikt kratīšanu bez Saeimas piekrišanas
20/03/2012

Pie Saeimas deputātiem varēs izdarīt kratīšanas, kā arī viņus varēs administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas, paredz darba grupas izstrādātie un šodien Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstītie grozījumi Satversmē.

Pie Saeimas deputātiem varēs izdarīt kratīšanas, kā arī
viņus varēs administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas, paredz
darba grupas izstrādātie un šodien Saeimas Juridiskajā komisijā
atbalstītie grozījumi Satversmē.

Grozījumi Satversmes 29. pantā paredz, ka Saeimas deputātu nevar
aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar
sākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima, kā arī deputātam
nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu
administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

Deputātu varēs apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību
vien tad, ja Saeimas locekli notvers pie paša noziedzīga nodarījuma
pastrādāšanas, paredz grozījumi Satversmes 30. pantā.

Šis pants arī paredz, ka par katru deputāta apcietināšanu 24
stundu laikā būs jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā
nākamajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu
apcietinājumā vai par viņā atsvabināšanu. Laikā starp Saeimas
sesijām līdz sesijas atklāšanai par deputātu paturēšanu
apcietinājumā lems Saeimas Prezidijs.

Pret iecerētajiem grozījumiem aktīvi iebilda deputāts Andrejs
Elksniņš, kurš uzsvēra, ka grozījumi nav pārdomāti un pieļaus
virkni citu darbību pret Saeimas locekli, tādējādi imunitāte
zudīšot vispār.

Elksniņš argumentēja, ka pēc šādu grozījumu pieņemšanas plašs
personu loks deputātu varēs ievietot ārstniecības iestādē
ekspertīzes veikšanai, noteikt tuvošanās aizliegumu vai aizliegt
izbraukšana no valsts, kā arī paplašināšoties iestāžu skaits, kas
varēs veikt akcijas pret deputātiem. «Imunitātei kā institūtam zūd
nozīmība,» pauda deputāts.

Politiķis arī norādīja, ka pašreizējais Kārtības ruļļa
regulējums neparedz, kā deputāts var paust viedokli par lietas
apstākļiem, piemēram, ja atrodas mājas arestā. «Kā deputāts sniegs
paskaidrojumus, ja būs tuvošanās aizliegums kādam citam Saeimas
deputātam?» jautāja Elksniņš.

Pēc deputāta domām, būtu vispār kopumā jāvērtē likumdevēju
varas, izpildvaras un tiesu varas imunitātes apjoms, piemēram,
tiesnešus nevar saukt pie administratīvās atbildības, arī citiem
esot ļoti plaša imunitāte. «Būtu jāskata imunitāte pret visām
valsts amatpersonām, lai būtu samērīgi. Jānovērš pretrunas, jo
citiem imunitāte ir pārāk liela, citiem nesamērīgi maza,» domā
Elksniņš.

Deputāti izteica atzinību Elksniņam par likuma analīzi, tomēr
atbalstīja sagatavoto Satversmes grozījumu redakciju un virzīja to
izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Pret to balsoja tikai
Elksniņš, bet viņa frakcijas biedrs Valērijs Agešins atturējās.

Līdz ar to tika noraidīti vairāku frakciju iepriekš iesniegtie
grozījumi Satversmē.

Komisijas šodien atbalstītie Satversmes grozījumi paredz
atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un
Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.

LETA