Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien, uzklausot tiesībsarga Romāna Apsīša un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvju viedokļus par birojā radušos konfliktu, viennozīmīgi nostājās tiesībsarga pusē, izslēdzot jautājumu par iespējamu viņa atstādināšanu no amata.
Kā ziņots, daļa Tiesībsarga biroja darbinieku pieprasīja Apsīša atkāpšanos no amata, uzskatot, ka viņa lēmumi ir ietekmējami. Pats Apsītis arodbiedrības pārmetumus noraida.
Šodien notikušās sēdes laikā Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība atkārtoti pauda neapmierinātību ar ātras un efektīvas Tiesībsarga biroja darbības trūkumu, kā arī pauda šaubas par tiesībsarga lēmumu neitralitāti.
Arodbiedrības pārstāve un tiesībsarga vietniece Diāna Šmite, kas patlaban ir atstādināta no amata par iespējamu interešu konfliktu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumu pārkāpumiem, arī akcentēja, ka pēdējo trīs gadu laikā finansējums Tiesībsarga biroja darbības nodrošināšanai ir palielinājies aptuveni četras reizes un ir divkāršojies biroja darbinieku skaits, taču iesniegto sūdzību skaits faktiski palicis nemainīgs vai pat tas samazinājies.
Turklāt institūcija, kas ar cilvēktiesību jautājumiem nodarbojās līdz Tiesībsarga biroja izveidei – Valsts cilvēktiesību birojs, aizstāvot cilvēktiesības, Satversmes tiesā vērsās vairākas reizes gadā, kamēr Tiesībsargs divu gadu garajā pastāvēšanas laikā to nav darījis ne reizi, uzsvēra Šmite. Arodbiedrības pārstāvji minēja arī vairākus gadījumus, kad biroja vadība slāpējusi darbinieku iniciatīvu iesaistīties aktīvākā cilvēktiesību aizstāvēšanā.
Uzklausot arodbiedrības pārstāvjus, komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) gan pauda viedokli, ka arodbiedrības pārmetumi ir vairāk balstīti emocijās, nevis konkrētos faktos, kas pierādītu Apsīša kūtrumu cilvēktiesību jautājumu aizstāvībā, jo pēc būtības darbinieku minētie piemēri neietilpst tiesībsarga kompetencē. Viņa arī uzsvēra, ka par biroja darbības efektivitāti nevar būt atbildīgs tikai viens tiesībsargs.
Vienlaikus gan viņa, gan arī vairāki citi deputāti pauda nožēlu par to, ka tiesībsarga un viņa biroja darbinieku konflikta publiskošana mazina Tiesībsarga institūcijas autoritāti sabiedrības acīs, uzsverot, ka konflikts būs jārisina biroja iekšienē.
Tam piekrita arī Apsītis, kurš pēc sēdes žurnālistiem norādīja, ka konflikta risināšanai ir nolēmis aicināt darbiniekus uz kopīgu sarunu. Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka viņam būtu žēl zaudēt biroja darbiniekus, kas pauduši gatavību atstāt savu amatu, ja birojā nekas netiks mainīts. Viņš gan atzina, ka finansējuma samazināšanas dēļ birojā būtu nepieciešams samazināt štata vietu skaitu, taču viņš nekad to neesot vēlējies darīt uz biroja speciālistu rēķina.
Viņš arī atkārtoti noliedza, ka viņa atzinumu sniegšana vai nesniegšana un to saturs varētu tikt ietekmēts. «Es nezinu nevienu politisko spēku, kas būtu varējis mani ietekmēt,» sacīja Apsītis. «Man nekad neviens nav zvanījis un mēģinājis ietekmēt,» teica tiesībsargs.
Tiesībsargs daļēji piekrita viedoklim, kas izskanēja arī komisijas sēdes laikā, proti, ka konfliktu viņa un atsevišķu darbinieku starpā raisījusi atšķirīgā izpratne par cilvēktiesībām.
«Es studēju universitātē 50. gadu beigās, 60. gadu sākumā, kad par kādām cilvēktiesībām šajā valstī vēl praktiski nevarēja runāt, bet tagad šī tiesību nozare ir pacelta ļoti augstā līmenī,» skaidroja Apsītis, vienlaikus norādot, ka cenšas cītīgi sekot līdzi visiem jaunumiem nozarē.
www.leta.lv
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 % 
19.1 °C,
1.5 m/s,
96.4 %