Šodien Saeima ar balsu vairākumu noraidīja vēlētāju rosinātos grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredzēja noteikt minimālo pensijas apjomu, ne mazāku kā valstī noteiktais iztikas minimums.
Par likumprojektu nobalsoja 44, pret – seši, atturējās 46 deputāti.
Likumprojekts paredzēja izteikt likuma «Par valsts pensijām» 34. pantu šādā redakcijā: «Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nav mazāks par valsts sociālā apdrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3 [pašlaik 135 lati], personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 3,5 [pašlaik 157,5 lati], personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 4 [pašlaik 180 latu], un personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 4,5 [pašlaik 202,5 lati].»
Saskaņā ar likumu «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», tā kā Saeima ir noraidījusi vēlētāju ierosināto likumprojektu, tas tiks nodots tautas nobalsošanai. Referendums notiks ne ātrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas.
Saeima ir saņēmusi negatīvu atzinumu par vēlētāju rosinātajiem Pensiju likuma grozījumiem no Finanšu ministrijas, kura norāda, ka «likumprojekta īstenošana radīs būtisku ietekmi uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā un pensiju sistēmas spēju nākotnē nodrošināt pensiju izmaksas sociāli apdrošinātām personām atbilstoši veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram».
Savukārt labklājības ministre Iveta Purne informējusi deputātus, ka Ministru kabinets ir nolēmis ar nākamo gadu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu palielināt no pašreizējiem 45 līdz 60 latiem, līdz ar to vēlētāju rosinātie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredzēs valsts garantētu minimālo pensiju no 180 līdz 270 latiem.
Minētais priekšlikums skartu 98 procentus vecuma pensionāru, un tā finansēšanai 2009. gadā būtu nepieciešami papildu 370,3 miljoni latu. Tas būtiski samazinātu sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu, tādējādi apdraudot pensijas sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā.
Labklājības ministre arī norāda, ka vēlētāju grozījumi likumā «Par valsts pensijām» var samazināt personu motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo, veicot iemaksas no vidējās algas, tik augstu pensiju nopelnīt nevar.
I.Purne uzsver, ka saskaņā ar vēlētāju rosināto likumprojektu, kura norma būs spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, tik augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz minētajam datumam, kas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010.gada 1.janvāra.
Tā kā vēlētāju rosinātie likuma grozījumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem pensijas būs ievērojami zemākas, kas arī var radīt Satversmes tiesas precedentu.
Kā ziņots, vēlētāju rosinātos grozījumus likumā «Par valsts pensijām» ir parakstījuši 177 012 jeb 11,9 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.
Šodien debatējot par minētā likuma grozījumiem, deputāte Aija Barča aicināja balsot pret, jo grozījumu pieņemšanas gadījumā ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā strauji samazināsies. «Pēc taisnības, nebūs nekādas motivācijas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzrādīt faktiskos ieņēmumus. Līdz ar to baidos, ka tiks apdraudēta gan esošo, gan arī topošo pensionāru pensiju izmaksa, kā rezultātā nākotnē var nākties paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas arī ir viens no sagaidāmajiem riskiem, samazināt pensiju apmērus vai palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kurš tā jau, salīdzinot ar mūsu tuvējām kaimiņvalstīm, Latvijā ir samērā augsts,» norādīja A.Barča. Viņa uzsvēra, ka pašlaik minimālie pensiju apmēri ir noteikti visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem.
I.Purne debatēs sacīja, ka priekšlikumi likumā veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. «Tāpēc es aicinu nešķelt sabiedrību! Un izbeigt manipulāciju ar pensijas vecuma ļaudīm, kā arī skaidri apzināties savas rīcības gaidāmās sekas,» sacīja ministre. Viņa arī skaidroja, ka minētie grozījumi prasīs ievērojamus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus.
www.leta.lv