10.9 °C, 3.2 m/s, 71 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima ģenerālprokurora amatā apstiprina Kalnmeieru
Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprina Kalnmeieru
12/07/2010

Saeima šodien aizklātā balsojumā bez debatēm ģenerālprokurora amatā apstiprināja prokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Saeima šodien aizklātā balsojumā bez debatēm
ģenerālprokurora amatā apstiprināja prokuroru Ēriku
Kalnmeieru.

Par Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, 25 bija pret, bet 12
tautas kalpi balsojumā atturējās.

Kalnmeiers dzimis 1960. gadā, un 1987. gadā viņš absolvējis
Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004. gadā
ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis 1987. gadā toreizējā Rīgas
pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993. gadam viņš
strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu
izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes
priekšnieka amatam.

Vēlāk Kalnmeiers vairākus gadus praktizējis kā zvērināts
advokāts. Ģenerālprokurora amata kandidāts žurnālistiem sacīja, ka
viņš praktizējis advokāta Guntara Antoma advokātu birojā, bet
personīgu iemeslu dēļ 2000. gadā atgriezies darbā
Ģenerālprokuratūrā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1996. gadā Kalnmeiers bijis
viens no advokātiem bijušajam Ivana Haritonova lietas kuratoram,
prokuroram Armandam Stumbergam, kuram tolaik bija uzrādīta
apsūdzība par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt 2000.
gadā Kalnmeiers bijis advokāts tiesnesim Andrim Grudulim, kurš bija
apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

2000. gada 28. novembrī Kalnmeiers uz pieciem gadiem tika
iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta
Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts
tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005. gada 28. novembrī viņa
pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

2001. gadā Kalnmeiers uzturējis apsūdzību, kad AT Senātā tika
skatīts kasācijas protests pedofilijā apsūdzētā Igora Verbicka
lietā.

Masu mediju slejās Kalnmeiera vārds līdz nominēšanai
ģenerālprokurora amatam parādījies reti – pārsvarā vērtējot
jaunumus jurisprudencē un tiesībsargājošo iestāžu darbā. Tomēr,
aktualizējoties jautājumam par ģenerālprokurora amata kandidātiem,
laikraksts «Diena» Kalnmeieru minēja kā vienu no diviem reālākajiem
amata pretendentiem, «pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils
mērs Aivars Lembergs». Savukārt laikraksts «Neatkarīgā» ir
atzīmējis, ka Kalnmeiers esot viens no plašas prokuroru grupas,
kuri strādājuši un līdz ar to esot uzskatāmi par apsūdzības
līdzautoriem krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesā tiek tiesāti
Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis.

Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs
iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu
bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15. aprīlī viņa
kandidatūru noraidīja.

11. maijā beidzās Maizīša ģenerālprokurora pilnvaras. Par
ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju Bičkovičs iecēla
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru
Arvīdu Kalniņu.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē
pieejamā prokurora Kalnmeiera 2009. gada valsts amatpersonas
deklarācija, Kalnmeieram pieder dzīvoklis Ugāles pagastā.

2008. gada deklarācijā kopīpašumā ar sievu Baibu Kalnmeieri
deklarēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēku Jūrmalā, kā arī
dzīvoklis Rīgā. 2009.gada deklarācijā viņš piebildis, ka šis
nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā vairs netiek deklarēts, jo
deklarācijas iesniedzējs Zemesgrāmatā nav reģistrēts kā īpašnieks.
Minētais īpašums ir laulāto kopīpašums.

Kalnmeiera īpašumā ir 0,10 privatizācijas sertifikāti, kas
noguldīti AS «Latvijas Krājbanka».

Viņa īpašumā ir 2000. gadā ražota vieglā pasažieru automašīna
«Mazda Premacy» un 1997. gadā ražota vieglā pasažieru automašīna
«VAZ-2121».

2009. gadā prokuratūra viņam algā samaksājusi 24 410 latus,
Latvijas Policijas akadēmijas maksātā alga bijusi 101 lats, VAS
«Tiesu namu aģentūra» Kalnmeieram samaksājusi 635 latu honorāru,
bet nodibinājuma «Latvijas Tiesnešu mācību centrs» maksātais
honorārs bijis 613 lati.

AS «Swedbank» viņš uzkrājis 13 174 eiro (9258 latus) un 32 eiro
(22 latus), 4058 latus, savukārt «SEB Dzīvības apdrošināšana» viņš
uzkrājis 7000 eiro (4919 latus).

Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti,
kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs
skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija
Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze
prokuratūrā.

LETA