15.8 °C, 2.2 m/s, 63.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeima apstiprina jauno Straujumas valdību
Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību
05/11/2014

Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Saeima šodien ārkārtas sēdē
apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās
Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet
pret – 39 deputāti.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un
«Vienotību» tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis
Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un
zinātnes ministre līdzšinējā «Iespējamās misijas» vadītāja Mārīte
Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā
pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs
Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas
ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības
ministra amatā.

Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā būs
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars
Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kultūras ministre
Dace Melbārde.

Līdz ar to jaunajā valdībā būs seši ministri,
kas nedarbojās līdzšinējā Ministru kabinetā, – Seile, Reirs,
Reizniece-Ozola, Belēvičs, Gerhards un Rasnačs. Savukārt pieci
līdzšinējie ministri – finanšu ministrs Andris Vilks (V),
izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), ekonomikas
ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un
tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) – savu darbu valdībā
neturpinās.

Straujuma, šodien uzrunājot Saeimu, pauda, ka
izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties
gribošs.

Viņa arī akcentēja, ka koalīcijas partijas
vienojušās izveidot valdību, kuras darbība būs balstīta pēctecībā,
turpinot iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz
ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās
stabilitātes, ilgtspējas, sociālās solidaritātes, kā arī nozaru
savstarpējas sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar
sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām.

Valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi
Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu,
vairojot ticību un piederību Latvijai. Lai sasniegtu virsmērķi,
valdība ir izvirzījusi sava darba prioritātes – tautsaimniecības
izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts
drošība.

Oficiālās sarunas par atbildības jomu sadali
partneri sāka uzreiz pēc vēlēšanām, tomēr gandrīz trīs nedēļas
politiķiem nesekmējās vienoties par atsevišķām atbildības jomām.
ZZS uzstāja uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas pārraudzību, kas bija arī viena no VL-TB/LNNK
prioritātēm, jo arī pašreizējā valdībā šī ministrija ir nacionālās
apvienības pārziņā.

Pēc aptuveni divām sarunu nedēļām Bērziņš
aicināja topošās koalīcijas partijas nedēļas laikā vienoties par
atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kas tika izdarīts, jo
ZZS paziņoja, ka piekrīt uzņemties arī Ekonomikas ministrijas un
Veselības ministrijas pārraudzību, līdz ar to atrisinot
domstarpības.

Par koalīcijas modeli partneriem domstarpību
nebija, jo bija skaidrs, ka trīs līdzšinējie valdības partneri –
«Vienotība», Zaļo un zemnieku savienība, kā arī nacionālā apvienība
– būs koalīcijas pamats. Sākotnēji nacionālā apvienība rosināja
valdības darbā iesaistīt arī Saeimā jaunievēlēto politisko spēku
Latvijas Reģionu apvienību, tomēr atbalstu šis priekšlikums
neguva.

LETA