4 °C, 3.2 m/s, 93.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSabiedriskās organizācijas saņems 30 000 latus
Sabiedriskās organizācijas saņems 30 000 latus
11/12/2008

Šogad 30 000 latu – tik lielu summu pašvaldība ir atvēlējusi 45 Jelgavas sabiedriskajām organizācijām, kuras startējušas projektu konkursos «Biedrību un nodibinājumu atbalsta programma 2008. gadam». Liela daļa no sabiedriskajām organizācijām atzīst, ka tā ir teju vienīgā iespēja piesaistīt finansējumu savu ideju realizēšanai.

Šogad 30 000 latu – tik lielu summu pašvaldība ir
atvēlējusi 45 Jelgavas sabiedriskajām organizācijām, kuras
startējušas projektu konkursos «Biedrību un nodibinājumu atbalsta
programma 2008. gadam». Liela daļa no sabiedriskajām organizācijām
atzīst, ka tā ir teju vienīgā iespēja piesaistīt finansējumu savu
ideju realizēšanai.

Savukārt pašvaldība uzsver, ka projektu konkurss, kas uzsākts pirms
vairākiem gadiem, ļāvis ieviest noteiktu kārtību organizāciju
atbalstam. «Tagad visiem ir vienādas iespējas pretendēt uz
finansējumu – pēc vienādiem kritērijiem tiek izvērtēta biedrību un
nodibinājumu ideju kvalitāte, ļaujot saņemt pašvaldības atbalstu.
Būtiski, ka šajā projektu konkursā organizācijām ir iespēja
pretendēt ne tikai uz finansējumu dažādu pasākumu un projektu
īstenošanai, bet, uzrakstot projektu, saņemt finansējumu arī savu
biroju darba nodrošināšanai,» uzsver pašvaldības izpilddirektors
Gunārs Kurlovičs.

Pavasarī projektu konkursā pašvaldības atbalstu saņēma 34
sabiedriskās organizācijas par kopējo summu 26 476 lati, bet
šoruden – 11 sabiedriskās organizācijas par kopējo summu 3524
lati.
 
Marija Kudrjavceva, biedrības «Latvijas Poļu savienība» Jelgavas
nodaļas vadītāja:

«Šo konkursu vērtējam ļoti pozitīvi – tā ir vienreizēja
iespēja sabiedriskajām organizācijām. Patiesībā pašvaldība Jelgavā
ir praktiski vienīgā vieta, kur sabiedriskās organizācijas šādā
veidā var vērsties un cerēt uz atbalstu. Es pat droši varu teikt,
ka ne visas pašvaldības ir tik pretimnākošas – zinu, ka līdzīgi
projektu konkursi šur tur vēl notiek, bet citviet organizācijām
patiesi iet ļoti grūti, jo tikai ar privāto sponsoru labvēlību vien
izdzīvot ir smagi – īpaši jau šobrīd, kad ekonomiskie apstākļi ir
tik spiedīgi. Mūsu Latvijas Poļu savienībai ir 16 nodaļas visā
valstī, tāpēc kopaina man ir diezgan skaidra.

Šoruden pašvaldība, atbalstot mūsu projektu, piešķīra 500
latu, lai mēs sekmīgi varētu organizēt Poļu dienas Jelgavā. Jā,
sākotnēji bijām plānojuši daudz mazāka mēroga pasākumu, bet tas
izvērtās gandrīz mēneša garumā. Jelgavā bija iespēja apskatīt
izstādi par Polijas un Latvijas diplomātiskajām attiecībām, ko
organizējām sadarbībā ar Polijas vēstniecību. Protams, visu plašo
vēstniecības piedāvāto arhīva materiālu uz Jelgavu nevarējām
atvest, taču zināmu priekšstatu izstādes apmeklētājiem bija iespēja
iegūt. Tāpat Jelgavā uzņēmām poļu senās mūzikas ansambli, kas te
sniedza vairākus koncertus kopā ar mūsu jauniešiem, kā arī
iesaistījāmies Polijas iniciatīvā katrā valstī, kur dzīvo poļi,
stādīt ozolus, lai pieminētu 1940. gadā notikušo Katiņas slaktiņu,
kad padomju kareivji Katiņas mežā Krievijā noslepkavoja vairāk nekā
15 000 kara gūstekņu.

Šobrīd pašvaldība konkursu sabiedriskajām organizācijām par
finansējuma piešķiršanu rīko divreiz gadā, taču man pat šķiet, ka
vēl sekmīgāk sadarbība varētu veidoties, ja jau, piemēram, šā gada
beigās organizācijām tiktu lūgts iesniegt nākamā gada darbības
plānu, lai laicīgi varētu prognozēt, kādiem mērķiem varētu būt
nepieciešams finansējums. Tas noteikti vēl vairāk disciplinētu
sabiedriskās organizācijas.»
 
Nauda ir
enerģija 
Ingrīda Lisovska, radošo domu un darbu centra «Svētelis»
vadītāja:
«Mēs šo pašvaldības atbalstu esam saņēmuši jau kopš pirmā
gada, kad tika rīkots šāds konkurss, un tas neapšaubāmi ir
neatsverams ieguvums. Jau toreiz rakstījām projektu un saņēmām 900
latu, lai labiekārtotu tolaik iegūtās telpas Pļavu ielā. Tas bija
pats sākums, kas nekad nav viegls, bet mums kopā ar pašvaldības un
pašu piesaistītu labvēļu atbalstu tas izdevās. Man jau vispār patīk
salīdzinājums, ka nauda ir enerģija, tāpēc es par visiem simts
procentiem atbalstu to, ka līdzekļu piešķiršanai sabiedriskajām
organizācijām tiek rīkots konkurss. Tas nozīmē, ka arī mums ir
jāieliek sava enerģija – jāraksta projekts, lai parādītu savu
varēšanu, lai pašvaldība izvērtētu, kam tā patiesi visvairāk
nepieciešama. Nepārtraukti lūgt jau nav māka – daudz svarīgāk ir
sevi pierādīt ar darbiem un tad gaidīt, ka kāds tavu veikumu
novērtēs, atbalstīs. Tāpēc es uzskatu, ka konkursam ir jābūt
noteikti. Protams, nav patīkami, ja kādreiz līdzekļus neizdodas
iegūt, taču mēs lieliski saprotam, ka vajadzību ir neaprakstāmi
daudz, bet līdzekļu pašvaldībai tik, cik ir. Arī mums… Ja godīgi
– kad šoruden rakstījām projektu pašvaldības konkursam, pat
necerējām, ka to atbalstīs, jo jau pavasarī «Svētelis» saņēma
atbalstu 900 latu apmērā, lai varētu rīkot vasaras nometni 30
bērniem. Par pašvaldības līdzekļiem bērniem bija iespēja veselu
nedēļu radoši darboties viesu namā Ropažos. Taču mūs atbalstīja arī
šoreiz, un tas ir patiess gandarījums. Tagad mēs zinām, ka ar
kurināmo šoziem knapināties nevajadzēs, jo šis projekts bija par
finansējuma piešķiršanu kurināmā iegādei, lai mēs varētu dzīvot
siltās «Svēteļa» telpās Pļavu ielā. Un arī šajā gadījumā nav tā, ka
pašu spēkiem neko nebūtu darījuši – ziemas pirmajai pusei
kurināmais mums jau sagādāts, taču jau no februāra bez pašvaldības
atbalsta, iespējams, nāktos knapināties. Mums ir bijuši gadi, kad
patiesi neesam varējuši komfortabli apsildīt visas telpas, pēdējā
brīdī vēl meklējuši, vai kāds nevar palīdzēt ar malku. Šogad,
pateicoties pašvaldībai, par to nebūs jāraizējas – ap 60 bērnu un
jauniešu, kuri mācās caur mākslu iepazīt pasauli, «Svētelī» varēs
darboties siltās telpās.»
 
Ideālā variantā – brošūra
ar Atmodas laika atmiņām 
Dainis Zariņš, Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas
priekšsēdētājs:
«Ziniet, svētki nāk un aiziet, bet ir lietas, kas paliek, ir
nemainīgas – vēl nesen mūs visus aicināja iedegties par Latviju,
mēs svinējām valsts 90. dzimšanas dienu, tagad jau tā ir vēsture,
taču mēs vēlamies, lai jelgavnieki savu vēsturi atceras ne tikai
svētku reizēs. Tieši tāpēc šoreiz pašvaldībā iesniedzām projektu,
kura mērķis būtu apkopot jelgavnieku atmiņas par Latvijas Atmodas
laiku. Šobrīd šajā konkursā esam saņēmuši tādu kā starta kapitālu,
lai šo ideju pamazām sāktu realizēt. Ideāli, ja rezultātā varētu
tapt, piemēram, brošūra vai neliela grāmatiņa, kurā apkopotas mūsu
cilvēku atmiņas par Latvijai tik svarīgo laiku.

Šajā konkursā startējam jau vismaz trīs četrus gadus, un
pašvaldība vienmēr mūs ir atbalstījusi. Manuprāt, tas būtiskākais
ir iespēja dažādu organizāciju dažādiem cilvēkiem kopā darboties,
īstenot savus mērķus, nejusties atstumtiem. Arī mūsu organizācijā
kopā ir ap 40 biedru, bet tā aktīvi darbojas ap 25 – pārējiem
diemžēl vecums un veselības problēmas to vairs neļauj darīt. Tieši
tāpēc ir svarīgi, ka mēs šos cilvēkus nepametam vienus, vienmēr
atceramies savus vecbiedrus, atbalstām viņus arī finansiāli, bet
bez pašvaldības atbalsta tas nebūtu iespējams.

Katrā ziņā projektu rakstīšana ir lieliska iespēja
organizācijām – protams, tas prasa arī savu ieguldījumu, bet, ja
organizācija vēlas nopietni strādāt, tad šajos laikos finanšu
piesaistīšanai bez prasmes strādāt ar projektiem neiztikt.
Neapšaubāmi, arī mums sākumā gāja visādi, bet tagad jau esam
piešāvušies. Vēl kāds būtisks pluss – ja tapis projekts, piešķirts
finansējums, tad par tā izlietošanu ir arī jāatskaitās. Pirmkārt,
jau naudas devējs – pašvaldība – tad var būt pārliecināts, ka
līdzekļi izlietoti paredzētajam mērķim, otrkārt, arī organizācijām
ir jāatbild par paveikto. Tāpēc visādā ziņā šādu kārtību atbalstu.»