Vairāk nekā puse (54%) iedzīvotāju uzskata, ka, lai pāri uzskatītu par ģimeni, bērni nemaz nav nepieciešami. Latvijas iedzīvotāji ģimenē vēlas tikai 2,51 bērnu, arī situācijā, kad tiktu nodrošināti labvēlīgi materiālie apstākļi. Pat ar šādu scenāriju dabiskais pieaugums saglabāsies negatīvs līdz nemainīsies iedzīvotāju vērtības, šodien prezentējot konservatīvu ideju institūta «Populares» Latvija pētījuma «Ģimene – ideāls un realitāte» rezultātus, skaidro institūta vadītājs Edgars Zalāns.
www.jelgavasvestnesis.lv
Pētījums parāda, ka pat pie finansiāli ideāliem apstākļiem, tikai trešā daļa ģimeņu vēlas trīs bērnus, kas ir zināmā pretrunā sapņiem par demogrāfisko uzplaukumu, tiklīdz iestāsies labāki laiki ekonomikā. «Pašlaik iedzīvotāju skaits turpina samazināties un to nevarētu pārvarēt pat tad, ja strauji uzlabotos materiālie apstākļi. Lai situācija mainītos un iedzīvotāji vēlētos vairāk bērnus, ir jāmainās cilvēku priekšstatiem par ģimenes un bērnu vērtību. Varbūt tas skan nedaudz ekstrēmi, bet, manuprāt, sabiedrība šobrīd ir akceptējusi savu lēnu, bet neizbēgamu izmiršanu, ja kardināli nemainīsies uzskati par ģimenes lomu un bērnu vērtību,» analizē Populares Latvija vadītājs E.Zalāns.
Tad, ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bērnus vēlētos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, trīs bērnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bērniem attiecīgi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bērnu ģimenē nevēlētos 1,7% aptaujāto. Sievietes dotu priekšroku diviem bērniem ģimenē – 49% un 43% vīriešu, turklāt vīrieši ir vairāk gatavi uzņemties rūpes par trim bērniem – 36% gadījumos, salīdzinot ar sievietēm – 29%.
Tiesa, aptaujā iezīmējas diezgan skaidri priekšstati par vecāku pienākumu robežām – 25% uzskata, ka bērnam ir pieņemami dzīvot vecāku aprūpē līdz 18 gadiem, 34% – par robežu uzskata 20 gadus, 28% – 25 gadus, 2% respondentu – 30 gadus un vairāk. Katrā ziņā – 90% uzskata par nepieņemamu, ja vesels vīrietis 30 gadu vecumā dzīvo vecāku apgādībā, salīdzinājumam, pret šādu parādību iedzīvotāji ir bijuši mazāk iecietīgi nekā pret ārlaulības sakariem (60%) un abortiem (45%).
E.Zalāns turpina: «Pētījuma ietvaros tika pārbaudīts arī tāds stereotips kā «latviešu ģimenes ideāls ir dzīvot lauku mājās un vairākās paaudzē». Izrādās, ka šādu dzīvesveidu par ideālu uzskata vien 3%. Turklāt, ne jau pret privātmāju un pat ne pret laukiem ir iebildumi, tos par labāku izvēli ģimenei uzskatīja attiecīgi 63% un 37% iedzīvotāju, bet tieši vairāku paaudžu kopā dzīvošana netiek uzskatīta par ko vēlamu. Pārsteidzoši, ka 70% uzskata, ka ir labāk, ja pāris ar bērniem dzīvo atsevišķi un tikai 9% domā, ka ir labāk, ja kopā dzīvo trīs un vairākas paaudzes.
Var diezgan droši teikt, ka «Straumēnu» ģimenes modelis ir aizgājis uz neatgriešanos ne tikai dabā, bet arī cilvēku prātos, kuri šādu modeli vairs nevēlas.
Pētījumu veica pētījumu centrs SKDS 2014. gada martā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ar pilnu pētījuma «Ģimene – Ideāls un realitāte» iespējams iepazīties mājas lapā www.populares.lv.
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %