Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 8,0 procentiem jeb 75 eiro, sasniedzot 1006 eiro par pilnas slodzes darbu. Bet, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 procentiem jeb 2 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Gada laikā sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk
nekā privātajā – attiecīgi par 8,5 procentiem un 7,7 procentiem.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 992 eiro,
sabiedriskajā sektorā – 1036 eiro, savukārt vispārējās valdības
sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts
un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā
darba samaksa pieauga līdz 993 eiro jeb par 8,8 procenti.

2018. gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744
eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba
nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa
samazinājās par 22 centiem, taču gada laikā tā pieauga par 9,5
procentiem, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma
tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas
reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par
2,9 procentiem, bija 6,4 procenti
 

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu
palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas,
bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību
uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu
izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi
cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba
samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek
izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gada trešajā ceturksnī,
salīdzinot ar 2017. gada trešo ceturksni, palielinājās par 9,6
procentiem jeb 203,4 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku
skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,5 procentiem jeb
11,4 tūkstošiem eiro.

Šā gada trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga
veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,9 procentiem
(straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē), izmitināšanas
un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,6 procentiem (straujāk –
ēdināšanas pakalpojumos), citu pakalpojumu nozarē – par 10,7
procentiem (straujāk – mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru,
skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos)
un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 10,6
procentiem.

Vislielākā vidējā darba samaksa 2018. gada trešajā ceturksnī par
pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē,
informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts
pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo,
zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā
darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un
ēdināšanas pakalpojumu nozarē, izglītībā, citu pakalpojumu nozarē
(ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību,
individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu
remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas
un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, mākslas,
izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.
gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada trešo ceturksni,
straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 11 procentiem, Pierīgā –
par 9,7 procentiem, bet Latgales reģionā – par 9,2 procentiem.
Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā – 1 124 eiro –, gada
pieaugums bija viszemākais – 7,1 procenti. Joprojām viszemākā
vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales
reģionā – 708 eiro, kas ir 70 procenti no vidējā rādītāja
valstī.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva