Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Līdzās tradicionālajai koku stādīšanai un apstādījumu
atjaunošanai pilsētā kopš pagājušā gada septembra tiek veikti gaisa
kvalitātes mērījumi. Lai rezultāti būtu objektīvāki, gaisa mērījumi
Jelgavā tiek veikti vairākās vietās: pilsētas centrā – Hercoga
Jēkaba laukumā, daudzdzīvokļu namu kvartālā – pagalmā RAF dzīvojamā
masīvā, kā arī privātmāju rajonā – Aveņciemā. Jelgavas pašvaldības
civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens laikrakstam
«Jelgavas Vēstnesis» norāda, ka, iestājoties siltākam laikam,
mērījumi tiek veikti vēl vairākās vietās, piemēram, Lietuvas
šosejā, Atmodas ielā un Platones ielā, kur tuvumā ir dzelzceļš.
Protams, tā sauktajās pīķa stundās, kad ir visintensīvākā satiksme,
gaisa piesārņojums pieaug, bet tik un tā tas ir ievērojami mazāks
par pieļaujamo. Civilās aizsardzības speciālists uzsver, ka būtiski
ir vairāki fakti: «Pirmkārt, pilsētas centrā rūpniecības nav,
turklāt arī smagā transporta plūsma tiek virzīta apkārt pilsētai.
Otrkārt, aparāti gaisa piesārņojumu fiksē ļoti precīzi un tos nav
iespējams apmānīt: ja piesārņojums būtu nozīmīgs, aparāti to
uzrādītu. Treškārt, gaisa piesārņojuma mērījumi Jelgavā ir līdzīgi
tiem, ko vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī –
veic stacionārie aparāti.» F.Jasens gan pieļauj, ka vasaras periodā
dzīvojamos rajonos, kuros ir grantēti ceļi, gaisā varētu būt
paaugstināts putekļu daudzums, bet tam tiks pastiprināti sekots.
Tomēr civilās aizsardzības speciālists vēlreiz uzsver – gaisa
piesārņojuma mērījumi liecina, ka gaisa kvalitāte Jelgavā ir laba
un atbilst normai. 

Arī pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris
Vēveris atzīst, ka bažām nav pamata. «Saskaņā ar Jelgavas domes
2002. gada 11. aprīļa lēmumu ap pilsētu ir izveidota mežu
aizsargjosla kopplatībā 1901,7 hektāri. Ministru kabineta normatīvi
paredz, ka ap pilsētu ar 10 000 – 100 000 iedzīvotājiem jābūt 1500
hektārus lielai mežu aizsargjoslai,» skaidro P.Vēveris. Viņš
norāda, ka meži ir arī pilsētas administratīvajās robežās,
piemēram, rūpnieciskajā zonā Aviācijas ielas un Rubeņu ceļa rajonā.
Pašvaldībai pieder 680,6 hektāri meža, bet valstij – 557,2. Arī
koki netiek bezmērķīgi izzāģēti – šāds liktenis piemeklē tikai
bīstamos un slimos –, un ik gadu tie tiek stādīti no jauna. «Vidēji
ik gadu pilsētā iestādām 70 – 80 kokus, pērn iestādījām 78.
Savukārt šogad tiks atjaunoti pilsētas apstādījumi Loka maģistrālē,
sastādot Holandes liepas, ko savulaik izraka Brīvības bulvāra
rekonstrukcijas laikā. Kopumā šogad pilsētā plānots iedēstīt to
pašu skaitu koku. Savu artavu pilsētas apzaļumošanā šogad plāno
ieguldīt arī uzņēmums «Tele 2», 23. aprīlī rīkotajā akcijā Alunāna
parkā iestādot sešus kociņus – divus Himalaju bērzus, divus
sarkanos ozolus un divas parastās zirgkastaņas. Šomēnes paredzēts
iestādīt arī ap 2000 bērziņu meža atjaunošanai Platkājos.

Mežzinis uzskata, ka Jelgava ir gana zaļa un vislabāk to var
redzēt vasarā, veģetatīvajā periodā, kad ir saplaukušas
lapas.