«Gribu uzsvērt, ka izglītība ir turpmākā dzīve. 5. un 6. klase ir kritiskākais vecums, kad bieži vien padomā: ai, šodien neaiziešu, ai, rīt arī ne, mamma uzrakstīs kaut kādu zīmi, taču trešajā dienā pāriet vēlme vispār apmeklēt skolu. Nedariet tā! Tā vietā atrodiet saistošas ārpusstundu nodarbības, pulciņus, kurus gribat apmeklēt, – tie palīdzēs jūs «noturēt» skolā,» Jelgavas romu bērnus mācīties mudina romu jaunietis Kaspars Arhipovs, kurš ieguvis pedagoģijas bakalauru un šobrīd jau 12 gadus strādā par pedagogu, vadot dramatisko pulciņu.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas 4. sākumskolā aizvadīta romu bērnu, kuri mācās pilsētas skolās, tikšanās ar diviem romu jauniešiem, kuriem, līdzīgi kā citiem viņu tautas pārstāvjiem, bijušas problēmas ar mācīšanos, taču viņi tomēr saņēmušies. Kaspars jau ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā, bet Ruslans Miķelis Latvijas Universitātē studē psiholoģiju. Viņu galvenais mērķis bija diskusijā ar Jelgavas jauniešiem pārrunāt izglītības nozīmi dzīvē, mudinot mācīties un izcīnīt savu vietu dzīvē, izstāstot arī savas dzīves piemēru.
Šobrīd dažādās Latvijas skolās un dažādās izglītības pakāpēs mācās 1012 romi, no tiem vidusskolā – 29, profesionālajās skolās – 165. «Skaits ir gaužām mazs, lai gan zinām, ka romu jauniešu ir daudz. Viņi vienkārši izvēlējušies citu dzīves ceļu. Atbilstoši tradīcijām priekšroku devuši ģimenei un mīlestībai jau agrā vecumā, taču es gribu teikt: mīļie, tas nav galvenais! Izglītība tomēr mūsdienās ir daudz svarīgāka, jo no tās ir atkarīga mūsu nākotne,» pārliecināts Kaspars.
Daloties pieredzē, Kaspars stāsta, ka mazākajās klasītēs skolā bijis teicamnieks, bet kādā 5. klasē iestājies brīdis: neiešu uz skolu šodien, rīt, parīt, aiziešu pēc nedēļas. Taču diemžēl arī pēc nedēļas nav aizgājis. «Bija pienācis brīdis, kad uz skolu vispār negāju, bet tad pie sevis prātoju: es tur tomēr ieguvu daudz – tur bija dažādi pulciņi, tur bija daudz draugu… Līdz nolēmu atkal aiziet uz skolu,» pieredzē dalās Kaspars. Viņš min, ka katram, kurš beidzis vismaz 9. vai pat 12. klases, rodas jautājums, ko darīt tālāk, vai ir vērs vēl četrus piecus gadus mācīties? «Ir vērts!» uzsver Kaspars, klātesošajiem liekot aizdomāties, kas notiks, ja nebūs izglītības. Uz to Jelgavas 4. sākumskolas 6. klases skolniece Marika nosaka: «Nav profesijas, nav darba, nav ko ēst. Ar mīlestību badu neizvilksi.»
Tam piekrīt arī Kaspars, atzīstot: ja cilvēkam ir profesija, diploms, ir lielākas iespējas iegūt darbu, tiesa, pēc paša pieredzes, tā esot arī veiksmes spēle, jo neviens neko dzīvē nepienesīs uz paplātes. «Augstākās izglītības diploms uzreiz nenozīmē labi apmaksātu darbavietu. Mums kā romiem ir jāpacīnās par savu vietu, taču tas nav nekas neiespējams. Es pa gadu nomainīju dzīvesvietu četras reizes, lai atrastu darbu. Es ticēju, ka kādam jau mani ir jāņem darbā,» tā Kaspars.
Uzrunātie Jelgavas skolu romu jaunieši visi kā viens piekrīt, ka izglītībai ir liela nozīme un ka viņi, lai gan šobrīd mācās 5. un 6. klasē, ir apņēmības pilni pabeigt 9. klasi, iet uz profesionālo skolu vai arī pabeigt vidusskolu un doties mācīties augstskolā. Viņi nenoliedz, ka tieši skolotāja palīga roma Danas Didžus dēļ grib mācīties. «Mēs gribam būt tādi kā Dana, ar diplomu!» saka bērni. Vizma, kura mācās Jelgavas 2. internātpamatskolas 5. klasē, stāsta, ka viņai ļoti patīk matemātika, latviešu valoda un krievu valoda. «Ir svarīgi mācīties, lai tad, kad izaugšu liela, kaut ko zinātu, būtu izglītota,» saka Vizma, kura labprāt vēlētos apgūt stilistes profesiju un «pucēt cilvēkus». Meitene gan apzinās, ka vēl daudz jāmācās. Savukārt Ivim no 4. sākumskolas 6. klases patīk matemātika un sports – viņš vēlētos kļūt pa boksa treneri. Viņaprāt, diploms nepieciešams, lai iegūtu lielāku algu.
Šī aktivitāte notika projekta «Integrācijas inkubators romu bērnu un jauniešu atbalstam» gaitā. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projektu līdzfinansē Daugavpils pilsētas pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, Talsu novada pašvaldība un Valmieras pilsētas pašvaldība.
Foto: Raitis Supe
7 °C,
4.8 m/s,
82.2 % 
7 °C,
4.8 m/s,
82.2 %