Pilsētā

Šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē notika pasākums par godu Starptautiskajai romu dienai. «Mazākumtautību integrācija ir būtiska tāpēc, lai mēs visi kopā varētu veidot savu dzīvi labāku,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības un kultūras jautājumu programmā Rita Vectirāne.

Viņa norāda, ka ar romiem, tāpat kā ar citām mazākumtautībām, ir
būtiski veidot dialogu, lai izprastu viņu problēmas, vērtības un
saprastu, kā varam palīdzēt cits citam. «Jelgavā romi dzīvo,
turklāt romu kopiena ir diezgan liela, un nevajag izliekties, ka
viņu nav – tikai tāpēc, ka viņu tradīcijas un vērtības ir
atšķirīgas no mūsējām,» uzskata R.Vecitrāne, piebilstot, ka Jelgavā
ir labi piemēri, kas rāda: ar smagu darbu var mainīt sabiedrības
uzskatus, paradumus, bet tas nekad nav viegli.

Jelgavas čigānu biedrības pārstāvis Māris Izaps pasākuma laikā
pastāstīja, kādi ir romi, un atklāja roma dvēseli valodā, kuru viņi
zina vislabāk, – caur mūziku. Viņš izpildīja gan romu tautas
dziesmas, gan spāņu flamenko un krievu romanci, kam pamatus likusi
tieši romu tauta. Mārim palīdzēja mūziķis Endijs Rožkalns, savukārt
priekšnesumus papildināja dejotāja Juliāna. Savā solo numurā viņa
nodemonstrēja sievišķību, jutekliskumu, šarmu, noslēpumainību un
vitalitāti. Tieši mūzika un dejas ir tas, ar ko daudziem saistās
romu tauta. «Savu bērnību aizvadīju Gulbenē, un pāri ielai dzīvoja
vietējās romu kopienas barons. Arī manas pirmās draudzenes bija
čigānu meitenes. Daudz kas kopā piedzīvots. Vispār romi pilsētā
bija cienīti, un viņi nekad no savējā nezaga. Es viņus joprojām
izjūtu kā savējos, mani pievelk romu kultūra,» atzīst Biruta, kura
nu jau divus gadus sevi sauc par jelgavnieci.

Čigāniete Dana Didžus, kura strādā Jelgavas 4. sākumskolā par
skolotāja palīgu un savu tautiešu vidū popularizē izglītības lomu,
norāda, ka, stāstot par sevi, romi visbiežāk demonstrē deju un
mūziku, tomēr, viņasprāt, tās ir kultūras tradīcijas, bet jāstāsta
ir par mūsdienām. «Ir jāstāsta par to, kā romi šodien dzīvo
Latvijā. Neesam visi nedz dziedoši, nedz dejojoši – arī mēs esam
dažādi, tāpat kā jebkurā citā tautā,» tā D.Didžus. Viņa novērojusi,
ka arī romu vidū mazinājušās ģimeniskās saites un kopības sajūta un
bērni vairs nav tik vienoti, viņi neievēro romiem raksturīgo
principu «viens – par visiem, visi – par vienu». Kā tas
skaidrojams? Arī romi ir izklīduši pa visu pasauli, turklāt arvien
biežāk veido jauktas ģimenes ar citu tautu pārstāvjiem, kas agrāk
nebija tik izplatīti. «Visi esam sajaukušies,» nosaka D.Didžus.
Tāpat ir mainījušās tradīcijas un, piemēram, Jelgavā romu kopienai
nav sava barona, kas risinātu iekšējās problēmas, spriestu tiesu.
«Tagad mums ir biedrība, bet gribētos, lai romi ir aktīvāki un
iedziļinās jomās, kas mums ir svarīgas. Es varu palīdzēt
jautājumos, kas saistīti ar izglītību, bet neko nezinu, piemēram,
par sociālajām lietām, komunālajiem jautājumiem, neprotu arī
rakstīt projektus,» stāsta D.Didžus.

Starptautiskā romu diena oficiāli pasludināta 1990. gadā Polijā
Starptautiskā romu kopienas ceturtā Vispasaules romu kongresa laikā
ar mērķi popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni
par šo Eiropā vislielāko mazākumtautību, informē Kultūras
ministrija.

Latvijas teritorijā romi dzīvo no 16. gadsimta. Saskaņā ar
Tautas skaitīšanas rezultātiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja 6489
romi, kas ir 0,3 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Foto: Raitis Supe