Šodien Jelgavā nodibināta pirmā reģionālā biedrība «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra», kurā iesaistījušās vairākas reģiona pašvaldības un citi sadarbības partneri. Reāli enerģētikas aģentūra darbību varētu sākt nākamā gada sākumā. Tās galvenais uzdevums būs dalībniekiem un iedzīvotājiem palīdzēt risināt siltumenerģijas taupīšanas jautājumus un sniegt konsultācijas par dzīvojamo māju siltināšanu un citiem energoefektivitātes jautājumiem.
Anna Afanasjeva
Biedrībā iesaistījušies deviņi dalībnieki, kas pērn devuši piekrišanu aģentūras izveidei,– Bauskas, Jēkabpils, Auces un Ozolnieku novada pašvaldības, SIA «Fortum Jelgava», Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde un Zemgales NVO atbalsta centrs. Biedrības dibināšanas iniciators ir Jelgavas pilsēta. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēts Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valdes locekļi par darbu biedrībā atalgojumu nesaņems. Algotas personas būs izpildinstitūcijas pārstāvji – aģentūras darbinieki – direktors, tā palīgs un divi eksperti. Pašlaik tiek prognozēts, ka aģentūra darbu sāks nākamā gada janvārī.
A.Rublis skaidro, ka aģentūras izveides nolūks ir veicināt siltumenerģijas patēriņa samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmatošanas paplašināšanu, izmaksu samazināšanu par enerģiju, tādējādi veicinot vides un vietējās sabiedrības sociālo apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības attīstību. Aģentūru veido ar Eiropas Inteliģentās enerģijas aģentūras atbalstu. Tās piešķirtais granta apjoms ir 250 000 eiro. Kopējais aģentūras budžets ir 480 983 eiro, no kuriem Jelgavas pašvaldības finansējums ir 57 000, bet pārējo partneru finansējums ir 173 983 eiro. Šie līdzekļi domāti, lai aģentūras darbību nodrošinātu nākamos trīs gadus. Vēl piecus gadus finansējums jānodrošina aģentūras veidotājiem.
Tās galvenie uzdevumi būs konsultāciju sniegšana par energoresursu efektīvu izmantošanu, taupības pasākumu nozīmi, informatīvu semināru organizēšanu, sniegt skaidrojumus par finansējuma piesaistes iespējām ēku siltināšanai u.c.
Biedrības dalībnieki atzina, ka pie mums ir svarīgi izglītot iedzīvotājus par energoefektivitātes jautājumiem, jo pie mums situācija ir pat sarežģītāka nekā citviet Eiropā. Tur daudzdzīvokļu mājas pārsvarā ir īres nami, savukārt pie mums tās pieder dzīvokļu īpašniekiem. «Dzīvokļu īpašnieku ir daudz, bet īpašnieka – neviena,» secināja biedrības pārstāvis, Ozolnieku novada vadītājs Māris Ainārs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc novads izvēlējās iesaistīties enerģētikas aģentūras izveidē. Tāpat mazai pašvaldībai ir svarīgi pievienoties lielākam spēkam, jo pašvaldību ar 8000 tūkstošiem iedzīvotāju neviens neuzklausīs.
Biedrības dibināšanā piedalījās arī Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis Juris Golubovs. Galvaspilsētā aģentūra izveidota pirms gada. Uz jautājumu, ko taustāmu šajā laikā izdevies izdarīt, J.Golubovs pastāstīja, ka pēc aģentūras iniciatīvas Rīgas pašvaldība piešķīrusi atbalstu energoauditu veikšanai daudzdzīvokļu mājās. Aģentūra arī ierosinājusi, ka nepieciešams atbalsts pašu energoefektivitātes pasākumu veikšanai, un cer, ka nākamgad Rīgas domnieki pieņems attiecīgu lēmumu. A.Rublis pieļāva, ka arī Jelgavā līdzīgi kā Liepājā, Valmierā un Ventspilī šogad, strādājot pie nākamā gada budžeta, varētu izskatīt jautājumu par fonda izveidi, no kura varētu piešķirt līdzfinansējumu ēku siltināšanai.
A.Rublis un M.Ainārs pauda, ka līdzīga aģentūra bija jāizveido daudz agrāk, jo energoresursu jautājumi ir aktuāli jau labu laiku. Ozolniekos vienā novada pirmsskolas izglītības iestādē plāno apkurei izmēģināt zemes siltumu, kas varētu izmaksāt lētāk salīdzinājumā ar gāzi, jo tā veido apmēram 80 procentu no apkures tarifa izmaksām. Pirmā rajonā ieviesdama apkurē koģenerācijas principu, novada pašvaldība pārliecinājusies, ka tā ir efektīvāka par gāzes apkuri.
SIA «Fortum Jelgava» valdes loceklis Edgars Līcis savukārt stāstīja, ka pēc gadiem četriem siltumapgādes uzņēmums kā kurināmo varētu uzmantot biokurināmo – šķeldu un tās atliekas, iespējams, arī kūdru un sadzīves atkritumu atliekas u.tml. Līdzīgu projektu īstenošanu mātes uzņēmums jau sācis Pērnavā un Tartu, kur ar biokurināmo apkurinātas katlumājas siltumu patērētājiem varētu nodrošināt, kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz mīnus piecus grādus. Iestājoties lielākam salam, papildus kā karināmo izmantos gāzi. Tā kā biokurināmā projekts varētu izmaksāt lētāk nekā koģenerācijas režīma ieviešana, iespējams, pirmajam variantam Pārlielupes daļā būs priekšroka. Taču konkrēti to varēs pateikt, ka būs pabeigti visi aprēķini.
Biedrībā uzņēmums «Fortum Jelgava» iestājies, jo siltumapgādes uzņēmumam esot svarīgi ieinteresēt iedzīvotājus saprātīgā siltuma patēriņā, lai patērētāji par saņemto komfortu spētu samaksāt.
R.Rublis un J. Golunovs preses konferencē atzina, ka, saasinoties energoapgādes situācijai pasaulē un Eiropā, veidojas riski energoapgādes drošībai. Tāpat sakarā ar siltumnīcefekta izraisošo izmešu apjoma palielināšanos vērojamas klimata izmaiņas, kas prasa pārorientāciju uz maksimālu vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanu un nopietnu darbu energoefektivitātes uzlabošanā. Tālab minēto jautājumu risināšanai ES valstīs tiek veidotas enerģētikas aģentūras.
5.9 °C,
6.8 m/s,
74.1 % 
5.9 °C,
6.8 m/s,
74.1 %