Ekonomika

Ilze Knusle-Jankevica

Lai aizstāvētu kredītņēmēju
tiesības, šā gada sākumā nodibināta nevalstiska organizācija
«Latvijas kredītņēmēju apvienība» (LAKRA). Tās biedre ir arī
jelgavniece Liene, kurai radušās grūtības ar kredīta atmaksu. Viņa
bankas piedāvātos risinājumus uzskata par
neizdevīgiem.

Pirms kāda laika, lai uzlabotu dzīves apstākļus, Liene
paņēmusi kredītu un iegādājusies dzīvokli Jelgavā. Viņa strādā
valsts sektorā un ģimenē ir vienīgā pelnītāja, viņas apgādībā ir
meita. «Kad kārtoju kredītu, mana finansiālā situācija bija labāka.
Saņēmu lielāku atalgojumu, varēju gūt papildu ienākumus,
piedaloties projektos, turklāt mūsu darbinieki tika prēmēti. Tagad
daudzus atbrīvo no darba, un neviens nevar būt pilnīgi drošs par
savu vietu. Arī atalgojums samazināts, turklāt tikpat kā nav
iespēju piepelnīties – tā kā samazināts līdzfinansējums, arī
projekti tiek īstenoti retāk. Bet tas jau nav viss – aug arī maksa
par komunālajiem pakalpojumiem, valstī palielināts pievienotās
vērtības nodoklis,» stāsta Liene.

Kad sapratusi, ka atmaksāt kredītu kļūst arvien grūtāk, viņa
gājusi uz savu banku meklēt risinājumus. Pirmajā reizē banka
piedāvāja atlikt pamatsummas atmaksu un maksāt tikai procentus. Lai
gan tobrīd procenti pārsniedza pamatsummas maksājumu un piedāvājums
nebija izdevīgs, Liene to pieņēma, jo apzinājās, ka ienākumi ir
samazinājušies, bet citu risinājumu neredzēja. Tā teikt, Lienei
nebija citu variantu. Otrajā reizē banka piedāvāja uz vienu mēnesi
atlikt ikmēneša maksājumu, un arī šo priekšlikumu Liene pieņēma.
«Tas jau principā neko nemainīja, jo pēc mēneša bija jāmaksā
dubultā,» tā Liene.

Viņa uzskata, ka bankas piedāvātie priekšlikumi ir īstermiņa
risinājumi un kopumā kredīta ņēmēja situāciju tikai pasliktina, jo
ar katru risinājumu tiek izmainīti līguma nosacījumi. Tagad Lienes
līgumā iekļauti punkti, kas paredz, ka tiek palielināts soda naudas
apmērs par maksājuma kavēšanu, kā arī banka var pieprasīt
pirmstermiņa aizdevuma atmaksu, ja maksājums tiek kavēts. Liene
saka: «Varbūt tas liktos pieņemami, ja valstī nebūtu
sadārdzinājusies maksa par elektrību, siltumu un citiem
komunālajiem pakalpojumiem.»     

Tagad viņa sapratusi, ka cilvēkam, kurš ir nonācis grūtībās,
pietrūkst profesionālas palīdzības un viņš, atrazdamies bezizejas
situācijā, ir gatavs piekrist visiem bankas nosacījumiem, lai tikai
izrādītu savu gatavību risināt problēmu. «Es jūtos tā, it kā
cīnītos ar vējdzirnavām,» viņa teic un norāda, ka daudzas balsis
skan skaļāk. Liene iestājās apvienībā, lai aizstāvētu savas
intereses.

LAKRA tika dibināta šā gada 6. janvārī, un pašlaik apvienībā
ir reģistrējušies 94 biedri. Apvienības konsultanti novērojuši, ka
lielākajai daļai apmeklētāju trūkst informācijas un zināšanu par
to, kā būtu vedamas pārrunas ar banku, kādos gadījumos būtu
nepieciešama jurista palīdzība. Tāpat secināts, ka vairākas
personas, tikai nonākot finansiālās grūtībās, apzinās, ko īsti ir
apņēmušās, parakstot aizdevuma līgumu, un kādas var būt sekas
maksātnespējai.

 LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko uzskata, ka
vairumā gadījumu banku pieeja ir ļoti agresīva un tendēta uz
maksimāla finansiālā labuma gūšanu pat tik sarežģītā ekonomiskajā
situācijā, kāda ir pašreiz. Bieži bankas lēmumi krietni pasliktina
aizņēmēja finanšu situāciju, viņu lēmums visbiežāk ir sodīt vai
paaugstināt procentu likmes finansiālās grūtībās nonākušajam
klientam, nevis nākt pretī, dodot iespēju pārvarēt grūtības. Viņš
gan piebilst, ka tomēr ir arī bankas, kuras tiešām rod iespēju
palīdzēt klientam pārvarēt pārejošas finansiālas problēmas.