22.7 °C, 1 m/s, 71.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāRīgas dome ārkārtas sēdē atkārtoti lems par iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā
Rīgas dome ārkārtas sēdē atkārtoti lems par iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā
07/10/2008

Rīgas dome šodien plkst.14 ārkārtas sēdē atkārtoti lems par iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, liecina deputātiem izsūtītā informācija.

Rīgas dome šodien plkst.14 ārkārtas sēdē atkārtoti
lems par iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, liecina
deputātiem izsūtītā informācija.

 

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas sākumā
domnieki atteicās palielināt iemaksu pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais
nodomu protokols paredz, ka Rīgai nākamā gada iemaksas pieaugums
būtu lielāks par 15 miljoniem latu, salīdzinot ar šo gadu. Tas
varētu sasniegt 68,1 miljonu latu.

Tomēr domnieki atbalstīja deputātes
Baibas Brigmanes priekšlikumu, kas paredz, ka Rīgas mērs nav
pilnvarots parakstīt vienošanās protokolu ar FM, kurā Rīgas domes
iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā būtu lielāka par
52,58 miljoniem latu, tādējādi saglabājoties šā gada
līmenī.

Pēc tam Ministru kabinets nolēma
piedāvāt Rīgas domei kompromisu jautājumā par iemaksām pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondā. Valdība piedāvā mainīt patlaban spēkā
esošos noteikumus, kas nosaka kompensāciju apmēru par tiem citu
pašvaldību skolēniem, kuri mācās Rīgā. Valdības piedāvājuma
rezultātā Rīgas pašvaldība papildus iegūtu 4-6 miljonus
latu.

Ja Rīga nepiekritīs FM piedāvātajai
iemaksai finanšu izlīdzināšanas fondā, tad galvaspilsētai tiks
atņemtas iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas tiesības un to
darīs valsts caur sadales kontu, sola FM.

Tā kā Rīgas mērs Jānis Birks atteicies
parakstīt domes pieņemto lēmumu, tad sākotnējais lēmumprojekts
jāvirza atkārtotai skatīšanai domes sēdē pēc būtības, norāda domes
Juridiskā pārvalde.

Rīgas domes Finanšu departaments nevar
piekrist variantam, kurā paredzēts, ka dome iedzīvotāju ienākuma
nodokli saņem no Valsts kases sadales konta, pēc prognozes, – 389
378 815 latu apjomā, pārtraucot Rīgas domes un Finanšu ministrijas
1995.gada līgumu.

FM piedāvātajai iedzīvotāju ienākuma
nodokļa prognozei šobrīd grūti rast makroekonomisku pamatojumu,
balstoties uz pašas ministrijas minētajām makroekonomisko rādītāju
prognozēm, norāda departamenta speciālisti.

Saskaņā ar FM informāciju darba samaksas
bāzes (algu un nodarbināto skaita) pieaugums 2009.gadā būs 10,6%,
tajā pašā laikā 389,4 miljonu latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu prognoze Rīgas pilsētai, ievērojot pieņemto normatīvo aktu
ietekmi, paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums Rīgai
būs vairāk nekā 19%.

Tik straujš iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu pieaugums, ņemot vērā pašreizējās tendences Latvijas un
Rīgas tautsaimniecībā, ir maz ticams, kas liek apšaubīt arī
iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi valstij kopumā. Tajā pašā
laikā Rīgas pašvaldības iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fondā šajā variantā sasniegtu 79,3 miljonus latu, par 26,8
miljoniem latu vairāk nekā 2008.gadā, informē
departaments.

Otrs prognozes variants paredz ap 68,1
miljonu latu vai mazāku iemaksu pašvaldības finanšu izlīdzināšanas
fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem Rīgas pašvaldības
budžetā sasniedzot 365,7 miljonus latu. Turklāt šajā gadījumā
prognozes pārpildes gadījumā papildu ieņēmumi tiktu ieskaitīti
Rīgas pašvaldības budžetā.

FM piedāvātais variants, ka Rīgas dome
iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem no Valsts kases sadales konta,
likvidētu Rīgas pašvaldības patstāvību nodokļu iekasēšanas jomā,
skaidro departaments.

Pašreizējā nodokļa administrēšanas
sistēma ļauj Rīgas pašvaldībai kontrolēt šī pašvaldībai būtiskā
nodokļa ieņēmumu naudas plūsmu, kā arī maksājumus pašvaldību
finanšu izlīdzināšana fondā. Pašvaldības finanšu patstāvībai ir
īpaša nozīme ekonomisko un finanšu satricinājumu laikā. Rīgas
pašvaldības patstāvību šī nodokļa iekasēšanā pozitīvi vērtē arī
Rīgas pašvaldību vērtējošās kredītreitinga aģentūras, uzsverot to
kā būtisku pašvaldības finanšu autonomijas sastāvdaļu. Ņemot vērā
iepriekšminēto, domes Finanšu departaments nevar atbalstīt FM
minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes variantu, kas paredz,
ka Rīgas dome iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem no Valsts kases
sadales konta.

Kā ziņots, Rīgas veiktā iemaksa
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā jau kopš 1999.gada ir
augusi nesamērīgi ar valsts veikto iemaksu, kas kopš 2001.gada
nemainīgi ir bijusi 7,1 miljons latu, uzskata pašvaldības vadība.
Rīgas iemaksa šogad sasniedza 52,6 miljonus latu.

Uz ārkārtas sēdi aicināts ierasties
finanšu ministrs Atis Slakteris.

 

www.leta.lv