Izstādes

«Izvelkot no Parīzes ielām tās noskaņas eliksīru, vēlos atsvaidzināt to tiem, kuri šajā pilsētā jau kādreiz pabijuši, un iekārdināt tos, kuriem Parīze zināma tikai no kino un literatūras,» par bilžu izstādi «Parīzieši 2015» stāsta tās autors Māris Grīnbergs. Izstāde Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apskatāma līdz 16. martam.

«Pirms desmit gadiem sanāca Parīzē nodzīvot mēnesi un radās
vēlme piefiksēt ar kameru tieši to noskaņu, kas Parīzi dara
atšķirīgu. Izrādījās, ka tas nav viegli, un šodien tornī ir tikai
viena bilde, kurai ir desmit gadi. Pārējās ir uzņemtas pagājušā
gada aprīlī, kad tur atgriezos ar uztrenētāku aci un skaidru
izpratni, kā no raibās, tūristu pilnās mūsdienu Parīzes izgriezt
tīru vietējo noskaņu,» tā bilžu autors.

Izstādē kopumā var apskatīt 25 lielas izdrukas augstā
izšķirtspējā. Tomēr tās nav ceļojuma bildes klasiskā izpratnē, bet
gan bildes no skaidra, apzināta projekta izveidot sēriju, kurā
fiksēta tā Parīzes vide un noskaņa, kas nav sastopama citviet,
atklāj M.Grīnbergs, uzsverot, ka izstādes kadri izskatās un arī ir
absolūti dokumentāli, bet neviens no tiem nav nejaušs. Lielākā daļa
bilžu atlases izstādei notika Parīzē pirms fotoaparāta pogas
spiešanas. «Tā arī ir skolas atšķirība no fotoamatiera – neko
nedarīt uz dullo, jo tas ir traki neproduktīvi un bez garantijas,»
tā viņš.

Vaicāts, kāpēc fotogrāfijās iemūžināta tieši Parīze, M.Grīnbergs
stāsta: «Kājas šim stāstam sāka augt pirms 20 gadiem, kad pirmo
reizi tur nokļuvu. Parīze ir pēdējo pārsimt gadu rietumu kultūras
karaliene ar ļoti lielu atrāvienu. Tā ir vieta, kur māksla, mode un
citas kultūras jomas ir savilkušās tik iespaidīgā brendā, ka tas
atstāj vizuālu iespaidu uz to, kā tiek tērēts kapitāls, un to, kā
tiek tērēts kapitāls, mēs redzam visur, bet ne vienmēr no kultūras
aspekta pozitīvā nozīmē. Parīzē tas ir tādā pakāpē, ka sekas redzam
kā centra arhitektūrā, tā arī tās iedzīvotājos – parīziešos –, ne
tikai redzot, kas tiem mugurā, bet arī to, kā viņi sevi pasniedz ar
visu savu tēlu, pat neatkarīgi no tā, kā viņi jūtas – vai steidzas,
priecājas, ir aizdomājušies un tamlīdzīgi. Cilvēkam, kurš skolots
vizuālajās mākslās, šī vide mirklī rada pozitīvu kultūršoku.»

«Tā kā mana ikdiena ir dizains un to apgūst ar klasisku
akadēmisko izglītību vizuālajās mākslās, tad fotogrāfija man nozīmē
espanderu – gumijas riņķīti ikdienas treniņam –, bet tikai
kompozīcijas veidošanai, ne plaukstas muskulatūrai. Fotogrāfija
stabili ir pati nabadzīgākā vizuālās izpausmes sfēra, taču uz
kompozīcijas zināšanu bāzes iespējams sagudrot viltības, kas ļauj
skatītājā izsaukt tieši tās emocijas, kuras autors vēlas izvilināt.
Māksla – skaļi teikts. Jāatzīstas, ka mani vairāk interesē attēla
uzbūve, ne informācija, kas redzama manā bildē. Tas, kas interesē,
ir stīvēšanās ar fotogrāfiju kā ar ļoti nabadzīgu formātu.
Fotogrāfija neļauj normāli veidot kompozīciju, protams, izņemot
reklāmas foto, tādēļ nākas caur objektīvu atrast proporcionālas
bildes lielās detaļas un nogaidīt, kamēr kadrā precīzi savas vietas
ieņem mazās, piemēram, kustīgie parīzieši,» atklāj M.Grīnbergs.

Kādēļ vērts apmeklēt šo izstādi? Izstādes autors teic: «Ja
cilvēks pilnībā nav nodevies balalaikas spēlei, islāmam vai
«McDonalds» un komiksiem un to kaut nedaudz interesē rietumu vecās
pasaules kultūra, tad emocijām noteikti jābūt. Nedomāju, ka Parīze
atklāsies īpaši citāda – ja nu vienīgi kāds bijis divu dienu
ekskursijā tikai pa tūristu taku un pusi laika pavadījis rindā pie
Eifeļa. Izstādē Parīzes atmosfēra ir attīrīta no tūristu pūļiem un
pasaulē globāli izplatītām lietām. Izstāde ir kā franču dziedātājas
ZAZ albums – indīgi parīzisks.» Jāpiebilst, ka šī iemesla dēļ šīs
dziedātājas mūzika bija fonā arī svinīgajā izstādes atklāšanā ar
mērķi, lai sanākušie varētu vēl jo vairāk izbaudīt Parīzes burvību.
Arī citus izstādes apmeklētājus mākslinieks aicina fotoizstādi
baudīt šīs dziedātājas muzikālajā pavadījumā, klausoties to
austiņās. Šarmu izstādei noteikti piešķir arī tās norises vieta –
tornis. Pats mākslinieks par to teic: «Torņa Izstāžu zāle ir
atbilstoša izmēra, ar labu gaismu, tieši virs franču restorāna –
grūti labāku kopumu piemeklēt!»

Jāpiebilst, ka Jelgavā M.Grīnbergam iepriekš ir bijušas divas
izstādes, tomēr, viņa vārdiem, tās esot bijušas slepenas, bez
atklāšanas pasākuma un reklāmas. «Gan jau nevienam, kas iemaldījās,
tās bildes ļaunumu nenodarīja, bet tās bija no dažādiem projektiem
un par dažādām tēmām – neredzēju jēgu darīt kādam zināmu, ka šis
kokteilis uz brīdi no studijas pārvācies,» tā viņš.

Foto: no JV arhīva