Šodien rietumu kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Lielā piektdiena – Kristus notiesāšanas un nāves diena.
Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto, šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.
Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šai dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, atsaucoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.
Lielo piektdienu par grēku un sēru dienu uzskatījuši jau pirmie kristieši. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais Vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.
Arī baznīcu altāri šajās dienās ir tukši un nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna – tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.
Turklāt Romas katoļu baznīcā Lielā piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.
Arī šogad Lielajā Piektdienā Krusta ceļš norisināsies daudzu Latvijas pilsētu ielās, aģentūru LETA informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā. Pēdējos piecpadsmit gados Latvijā arvien plašāka kļuvusi tradīcija Lielajā Piektdienā Krusta ceļā doties pa pilsētas ielām. Šogad tajā īpaši tiks akcentēta piedošanas tēma, kas ir svarīgs solis ceļā uz izlīgumu starp tautām un personām. Jelgavas Romas katoļu draudze Krusta ceļu organizēs šodien pulksten 14.
Pareizticīgo baznīca Lielo piektdienu un Kristus Augšāmcelšanās svētkus atzīmēs maijā.
LETA
Saistītā ziņa:
Pilsētas dievnamos notiks Lieldienu dievkalpojumi