Sajūtas ir tik pat priecīgas un lielas, ka Dziesmusvētkos.. tik šodien jūtama tāda kā mazuma piegarša – mēs būtu varējuši dejot vēl ilgi un dikti! Bet tāpat prieks, ka īsā laikā Latvija cenšas uzstādīt jau otro Ginesa rekordu, prieks, ka mēs tajā piedalāmies un ticam, ka rekords būs uzstādīts!» tā tūdaļ pēc mēģinājuma uzstādīt jaunu Ginesa Pasaules rekordu kategorijā «Garākā deja» cits caur citu sacīja jelgavnieki, tautas deju kolektīva «Lielupe» dejotāji. Kopumā Jelgavu Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājumā pārstāvēja desmit kolektīvi.
Zane Auziņa
Sestdien astoņas minūtes cauri Rīgas sirdij – no Latvijas Universitātes galvenās ēkas Raiņa bulvārī, līdz pat Rīgas Tehniskajai universitātei Kaļķu ielā vijās dejotāju zig-zags, kas vienojās Gatves dejā. Dejošanas galvenais mērķis – uzstādīt jaunu pasaules rekordu kategorijā «garākā deja». Tajā piedalījās arī 10 Jelgavas deju kolektīvi, kas līdz ar citiem smaidīja un dejoja, šķiet nemaz neievērojot vēso un īsteni rudenīgo laiku.
Tūdaļ pēc astoņas minūtes ilgušās dejas tautas deju kolektīva «Lielupe» dejotāji gan steidza pēc savām virsdrēbēm, taču vienlaikus arī atzina, ka patiesībā drīzāk ir karsti, nevis auksti. Turklāt, tāda kā mazuma sajūta esot jūtama – tikai tikko iedejojušies, dejotāji jau spiesti iet malā: «Sajūtas ir kā Dziesmusvētkos – mūsu ir tik daudz, visi ir vienoti, ir tik daudz skatītāju, lieliskas sajūtas! Mēs noteikti esam uzstādījuši jauno rekordu!» pārliecināti bija kolektīva «Lielupe» dejotāji. To pašu sacīja arī citu kolektīvu pārstāvji un arī novērotāji, kas atzina, ka viens no uzdevumiem – iepriekšējo rekordu dalībnieku skaita ziņā pārspēt uz pusi būs izdevies. Vēl tikai jāsveic visas ar rekorda oficiālo reģistrēšanu saistītās darbības un tad Latvija varēs būs gandarīt, ka īsā laika periodā būs pārspēri veseli divi rekordi – gan par skaitliski bagātāko stafetes skrējienu, kas ilga 24 stundas, gan arī garāko deju. Tiesa arī Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājumu vērotāji atzina, ka Rīgas centrā notiekošais esot radījis patiesi saviļņojošas sajūtas un dažam pat gribējies dejot līdzi. Taču arī te izskanēja viedoklis, ka ar vienu deju esot bijis nedaudz par īsu – svētki tikai sākas un jau spiesti beigties. Tādēļ tika izteikti priekšlikumi, mēģināt uzstādīt arī rekordu ne vien daudz skaitlīgākajā, bet arī ilgākajā dejošanā.
Jāpiebilst, ka šis bija tautas deju kolektīvu apsveikums Latvijas valsts neatkarības 90 gadadienā. Tajā vienojās vairāk nekā 2100 dejotāju, kas vienojās «Gatves dejā», lai izdejotu to cauri pašai Vecrīgas sirdij. No Jelgavas garākajai «Gatves dejai»bija pieteikušies tautas deju ansambļi – «Kalve», «Diždancis», «Dālderis», «Lielupe», «Skalbe», «Jundari», «Laipa», «Rota», «Jaunība», Spīdolas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs, kā arī bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Vēja zirdziņš».
Līdzšinējais Ginesa rekords kategorijā «garākā deja», bija sasniegts 2007. gada 25. septembrī Honkongā, kad piedalījās 1048 dalībnieki.
Lai Ginesa Pasaules rekords tiktu ieskaitīts, svarīgi ir rekorda liecinieki, kam būs jāizvērtē dalībnieku reģistrēšanās process, dalībnieku daudzums, dejas ilgums (dejai jābūt vismaz 5 minūšu garai), sinhronitāte un citi parametri. Par Gatves dejas novērotājiem piekrituši būt bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, dziedātāja Ance Krauze un citi.
VIDEO: Māris Martinsons
4.6 °C,
3.3 m/s,
95.7 % 
4.6 °C,
3.3 m/s,
95.7 %