Vairāk nekā četrus mēnešus garā pauze, kad kopš pagājušā gada oktobra sākuma Jelgavā nebija reģistrēts neviens gripas gadījums, tika pārtraukta pagājušonedēļ – pilsētā tika reģistrēts pirmais gripas slimnieks. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) brīdina, ka nedēļas laikā strauji pieaugusi arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām, un drīzumā varētu būt gaidāma arī gripas epidēmija.
Arturs Neikšāns
SVA Zemgales reģionālās filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Elvīra Brūvere portālam www.jelgavasvestnesis.lv atklāj, ka pagājušās nedēļas laikā Jelgavā vidēji uz 100,000 iedzīvotājiem reģistrēti 1179 saslimšanas ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, turklāt iepriekšējā nedēļā šādi gadījumi bija tikai 774. Viņa gan piebilst, ka kāds no šiem gadījumiem varētu būt saistīts ar gripu, taču to neesot iespējams precīzi noteikt.
Lai pārraudzītu kopējo situāciju pilsētā, ģimenes ārsti katru nedēļu sniedz SVA informāciju par reģistrētajiem slimniekiem. SVA iedzīvotāju veselības stāvokli novēro vairākās vecuma grupās, un vislielākais saslimstības pieaugums konstatēts bērniem līdz 4 gadu vecumam. Par to liecina arī Jelgavas pirmskolu iesniegtā informācija par skolēnu apmeklējumu – ja janvāra sākumā pirmskolas izglītības iestādes apmeklējuši 86% no reģistrētajiem bērniem, tad pagājušonedēļ vairs tikai 72%. Saistībā ar saslimstību Jelgavā samazinājies arī skolu apmeklējums – no 96% uz 93,8%.
E.Brūvere piebilst, ka šogad Latvijā novērojams A tipa gripas vīruss, kas parasti izraisa vissmagākās epidēmijas. Gripas epidēmija iestājas, kad slimnieku skaits uz 100,000 iedzīvotājiem pārsniedz 100. Pagājušogad Jelgavā šis skaitlis tika pārsniegts vairāk nekā trīs reizes, un E.Brūvere domā, ka kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties arī šogad. Šobrīd uz 100,000 cilvēkiem ir fiksēti 8,6 gadījumi, taču šis skaitlis nedēļas laikā var strauji mainīties. Jāpiebilst, ka tuvu gripas epidēmijai pagājušonedēļ bija jau situācija Salaspilī, kur ar gripu vidēji slimojuši 84 slimnieki uz 100,000 iedzīvotājiem.
Brīdī, kad SVA konstatē gripas epidēmiju, tiek informēta pilsētas pašvaldība un rajona padome, ierosinot samazināt dažādu sabiedrisko pasākumu skaitu, tādējādi maksimāli izvairoties no turpmākas slimības izplatīšanās. Tiek ierobežoti klašu pasākumi ārpus skolām, samazina apmeklētāju plūsmu pie ārstiem, kā arī regulāri uzrauga skolu apmeklētības svārstības.
Tā kā gripas tipu ir iespējams prognozēt, jau laicīgi tiek izstrādāta vakcīna, kas stiprina cilvēku imūnsistēmu pret vīrusu. Arī šogad prognoze ir piepildījusies un ir konstatēta A tipa gripa, tādējādi vakcīna būs īpaši efektīva. E.Brūvere norāda, ka ikviens jelgavnieks to var saņemt pie sava ģimenes ārsta, kā arī pilsētas poliklīnikās.
Kas ir jāzina par gripu?
Gripa parasti sākas pēkšņi un tās simptomi ir galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu «laušanas sajūta», aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus. Ar gripu var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slima cilvēka deguna un rīkles sekrēti.
Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu un citām elpceļu infekcijām, eksperti iesaka cilvēkiem izvairīties no cieša kontakta ar slimniekiem, kā arī bieži mazgāt rokas, īpaši pēc klepošanas vai šķaudīšanas. Ja tomēr ir gadījies saslimt, lai ierobežotu infekcijas tālāku izplatīšanos, nav ieteicams doties uz darbu vai skolu, bet gan sazināties ar savu ģimenes ārstu un palikt mājās, kā arī ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Klepojot vai šķaudot, degunu un muti var aizsegt ar vienreizējās lietošanas salveti, pēc lietošanas to izmetot. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
7.2 °C,
6.5 m/s,
74.8 % 
7.2 °C,
6.5 m/s,
74.8 %