Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
Vienlaikus, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, iespējams, šodien tiks pārsniegta arī līdz šim augstākā vēlētāju aktivitātes atzīme atjaunotajā Latvijas Republikā.
Šodien līdz plkst.22, kad tika slēgti iecirkņi Latvijā, referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 69,23% jeb 1 069 759 pilsoņi.
Vēl nav apkopotas balsis no ārzemju iecirkņiem, turklāt laika zonu atšķirību dēļ daudzi iecirkņi, piemēram, ASV, vēl strādās vairākas stundas.
Līdz šim viskuplāk apmeklētais referendums Latvijā bija tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas notika 2003. gada 20. septembrī. Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 jeb 71,45% vēlētāju.
Tas nozīmē, ka iepriekšējais rekords jau pārspēts par 59 292 balsīm, taču starpība, visticamāk, vēl pieaugs.
Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā notika 1998. gada 3. oktobrī vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām, un tautas izvērtēšanai bija nodoti grozījumi Pilsonības likumā. Tajā piedalījās 928 040 jeb 69,16% vēlētāju.
Līdz šim trešais apmeklētākais referendums notika pērn jūlijā, kad, pamatojoties uz tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, pilsoņu izvērtēšanai tika nodots lēmumprojekts par Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos tika reģistrēti 689 988 balsstiesīgi pilsoņi, un vēlētāju aktivitāte sasniedza 44,73%, kas šodien tika pārspēts jau plkst.16.
Visticamāk, netiks pārspēts 1991. gada 3. marta balsotāju aktivitātes un kopējā apmeklējuma rekords, kad notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 cilvēki, tostarp pašreizējie nepilsoņi, no kuriem aptaujā piedalījās 1 666 128 jeb 87,56% balsstiesīgo.
LETA
7.7 °C,
0.8 m/s,
95.9 % 
7.7 °C,
0.8 m/s,
95.9 %