Pilsētā

«Tagad, kad savstarpējos norēķinos iekļautas faktiskās
pakalpojumu izmaksas, redzam, cik īsti viss maksā. Pašvaldību
savienības kongress atklāja, ka atsevišķās skolās ir tādas
izmaksas, ka citām pašvaldībām mati ceļas stāvus, tās ar šausmām
domā, kā pašreizējos apstākļos norēķināties par
pakalpojumiem. 

Aprēķini liecina, ka pilsētu skolās, kur ir pietiekami liels
skolēnu skaits, izmaksas ir mazākas. Jelgavas skolās tās vidēji ir
ap 22 latiem mēnesī par skolēnu. Tajā pašā laikā piepilsētas
pagastu mazajās skolās – ievērojami lielākas. Piemēram, Svētes
pamatskolā tās ir 60 lati mēnesī. 

Pašvaldība šajā situācijā nevar skatīties tikai uz savu
izdevīgumu vien. Ir svarīga arī vecāku izvēle. Viens no iemesliem,
kāpēc pilsētas bērni dodas uz piepilsētas skolu, ir sociāls – bērni
jūtas tuvāki lauku skolai un labāk jūtas šajā vidē. Vecākiem ir
tiesības izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādi. Ja viņi
saskata trūkumus un kvalitāte vienā iestādē neapmierina, vecāki var
izvēlēties citu. Savukārt mācību iestādēm šajos apstākļos ir
jāstrādā un jādomā par savu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un
noturēšanu. Protams, vienlaikus pašvaldībām un skolām jādomā arī
par izmaksu samazināšanu. Jau esam tikušies ar Svētes pagastu, lai
pārrunātu šīs iespējas. 

Pašvaldību noskaņojums liecina, ka tās nopietni domās par
izmaksu optimizāciju, jo tās nav ieinteresētas maksāt par
pakalpojumiem, kas ir dārgāki nekā viņu pašu teritorijā. Ja šajā
ziņā uzlabojumus neizdosies panākt, risinājuma meklējumi varētu
nonākt arī līdz sarunām ar vecākiem. 

Lauku pašvaldības izmaksu pieaugumu visvairāk izjūt bērnudārzu
dēļ, jo pagastos pirmsskolas izglītības iestāžu vienkārši nav.
Jelgavas rajonā ir četri bērnudārzi. Līdzšinējā politika to izveidi
neveicināja. Kāpēc būvēt bērnudārzu, ja vecāki bērnu var vest uz
pilsētu, – par bērnu bija jāmaksā tikai 33 lati. Tagad, kad spēkā
stājušās faktiskās izmaksas, situācija būtiski mainījusies. Jelgavā
pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumi mēnesī vienam bērnam
vidēji izmaksā 113 latus, un tās vēl ir vienas no zemākajām
izmaksām valstī. 

Diskusijas pašvaldību starpā arī atklāja, ka ar dzīvesvietas
deklarēšanu ne viss ir kārtībā. Likums nenosaka, ka deklarētajā
dzīvesvietā ir jādzīvo. Tāpēc nākas saskarties ar gadījumiem, kad
Jelgavas pašvaldībai jāmaksā par Alūksnes vai Daugavpils izglītības
iestāžu pakalpojumiem. Ir skaidrs, ka šiem mūsu pilsētā
deklarētajiem iedzīvotājiem faktiski ir cita dzīvesvieta, ka viņi
katru dienu nemēro ceļu uz šīm attālajām pilsētām. Bet norēķini
jākārto. Tāpat nereti viens bērna vecāks dzīvesvietu deklarējis
vienā, otrs – citā pašvaldībā. Arī Jelgavā esam fiksējuši, ka mūsu
izglītības iestādes apmeklē bērni no attālām pašvaldībām, piemēram,
bērnudārzu – Cēsu rajona Raunā deklarēts bērns. Diskutējot par
dzīvesvietu deklarēšanu, pašvaldības, protams, nepiemirsa arī
atskaitījumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ir gadījumi, kad
izdevīgāk ir norēķināties ar citu pašvaldību par izglītības
pakalpojumiem, nekā zaudēt savā teritorijā deklarētu nodokļa
maksātāju. 

Pirmajos mēnešos līdz ar izmaksu kāpumu par izglītības iestāžu
pakalpojumiem pašvaldības sākušas apjaust faktisko situāciju. Tas
visiem liks domāt un meklēt risinājumus gan izglītības iestāžu
izdevumu optimizācijai, gan dažādu trūkumu novēršanai. Tas ir
svētīgi.»