Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 1,3 procentiem, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tās pieauga par 12,9 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējo ražotāju cenu līmeni visvairāk – par 0,5 procentiem – paaugstināja cenu kāpums metālu ražošanā.
Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – galvenokārt gaļas produktiem un maizei, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā – galvenokārt metāla konstrukcijām, kā arī elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē – galvenokārt tvaikam un karstajam ūdenim – kopējo cenu līmeni pacēla par 0,2 procentiem katrā nozarē.
Gada laikā vislielāko iespaidu uz kopējo ražotāju cenu līmeni, palielinot to attiecīgi par 4,7 procentiem un 4,3 procentiem atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē un cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā.
Produkcijas sadārdzināšanās metālu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 1,4 procentiem, otrreizējā pārstrādē – par 0,8 procentiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,4 procentiem katrā nozarē.
Vienlaikus lielāko pazeminošo ietekmi – par 1,5 procentiem – izsauca cenu kritums koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, ražotāju cenas kopumā palielinājās par 5,6 procentiem.
Daudz straujāk cenas cēlās otrreizējā pārstrādē – par 31,1 procentu un metālu ražošanā – par 27,8 procentiem. Ievērojami pieauga arī tarifi elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē – par 22 procentiem.
Vienlaikus nozīmīgākā cenu pazemināšanās bija vērojama koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā – par 2,6 procentiem. Cenu pazemināšanās vērojama arī gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā – par 2,3 procentiem, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 1,6 procentiem.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, ražotāju cenas caurmērā cēlās par 12,3 procentiem.
Vislielākais cenu pieaugums bija otrreizējā pārstrādē – par 39,5 procentiem, un tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē – par 32,3 procentiem, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē – par 30,8 procentiem.
Nozīmīgs produkcijas sadārdzinājums bija vērojams arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 22,3 procentiem, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā – par 17,7 procentiem, metālu ražošanā – par 15,3 procentiem.
Savukārt koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā ražotāju cenas kritās par 7,2 procentiem.
AS Hansabanka sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka ražotāju cenu attīstībā nav izteiktu tendenču, to gada pieaugums šī gada pirmajos sešos mēnešos ir svārstījies ap 12 procentiem, nepiedzīvojot krasas izmaiņas.
«Bez noteikta virziena svārstās arī iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu indekss, taču plašākā diapazonā. Pēc pakāpeniska krituma pirmajā ceturksnī tas pēkšņi «palēcās» aprīlī, galvenokārt elektrības tarifu kāpuma dēļ, bet pēc tam atkal kopumā ir slīdējis uz leju, acīmredzot ražotāju cenas uz leju «spiež» arvien vājākais iekšzemes pieprasījums,» sacīja P.Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, patlaban patēriņa cenu inflāciju virza galvenokārt enerģijas un pārtikas izmaksu pieaugums, kamēr pērn vēl ļoti ietekmīgs bija arī pārāk spēcīgais iekšzemes pieprasījums. Tāpēc patēriņa cenu inflācijai būs jāsamazinās pat tad, ja ārējo izmaksu kāpums turpināsies. «Inflācijas ratiem priekšā divu zirgu vietā palicis tikai viens,» uzsvēra eksperts.
Viņš norādīja: ja ārējo izmaksu kāpums neturpināsies un pat pavērsīsies pretējā virzienā, patēriņa cenu inflācijas bremzēšanās varētu notikt strauji.
Eksportētās produkcijas cenu gada pieaugums aprīlī bija sasniedzis ļoti zemu līmeni, tikai 2,3 procentiem, taču sekojošajos divos mēnešos atkal ir strauji paātrinājies. Kā skaidroja Strautiņš, tas varētu būt noticis gan labu, gan sliktu iemeslu dēļ. Labie iemesli būtu vispārējs cenu kāpums pasaulē precēm, kuras eksportē Latvijas ražotāji, kas tiem ļauj prasīt augstāku samaksu par saviem produktiem. Nelabvēlīgais izskaidrojums būtu nepieciešamība celt cenas, jo eksportētājs vairs nevar uz sevi uzņemties izmaksu kāpumu un viņam jāprasa par savu produktu vairāk neatkarīgi no situācijas tirgū, tādējādi radot tirgus daļas zaudēšanas risku, skaidroja eksperts.
«Aplūkojot cenu kāpumu pa preču grupām, liela daļa izmaiņu ir visai pašsaprotamas, atspoguļojot tiešu un netiešu enerģijas izmaksu kāpumu, kā arī pārtikas cenu kāpumu pasaules tirgū,» norādīja eksperts.
Viņš atzīmēja, ka interesants ir metālu cenu kāpums jūnijā pret iepriekšējo mēnesi par 11 procentiem. Tāpat nozares dalībnieku komentārus noteikti prasa tas, ka gada laikā metāla cenas kāpušas par 29 procentiem, sacīja eksperts.
«Saskaņā ar «The Economist» izejvielu cenu indeksu metālu cenas dolāros šobrīd attiecībā pret šo brīdi pirms gada nav mainījušās, tātad eiro rēķinot, tās ir kritušās. Iemesli varētu būt gan Latvijā ražoto produktu kvalitātes un līdz ar to cenu kāpums, kuru statistikā var būt grūti nošķirt no «vienkārša» cenu kāpuma, gan Latvijas ražotāju specializācija kādā šobrīd izdevīgā tirgus nišā,» norāda eksperts.
www.leta.lv
2.8 °C,
4.3 m/s,
90 % 
2.8 °C,
4.3 m/s,
90 %