«Ja 2000. gadā kādam teiktu, ka tuvāko 13 gadu laikā Jelgavas pašvaldība investīcijās piesaistīs 200 miljonus latu, tad nedomāju, ka man kāds noticētu. Bet šodien tas ir fakts – Jelgavai no 2000. līdz 2013. gadam dažādu projektu īstenošanai ir izdevies piesaistīt 200 miljonus latu, un tā ir tikai daļa no kopējām investīcijām pilsētā, jo būtiskus ieguldījumus Jelgavas attīstībā ir devuši arī uzņēmēji, investējot šeit būtiskus līdzekļus un atverot ražotnes, kas arī mērāmi desmitos miljonu,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Kristīne Langenfelde
Šobrīd ir sācies jauns Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, kas ilgs līdz 2020. gadam. Jelgava šajā periodā sevi piesaka ar vērienīgiem projektiem, kuru galvenais mērķis ir attīstīt pilsētu un radīt to pievilcīgāku mums pašiem un mūsu viesiem, akcentē domes priekšsēdētājs.
Šī ir Jelgavas Pilsētas svētku nedēļa, kad ikviens aicināts ieraudzīt pilsētu krāsās, pamanot ne tikai to, kā esam mainījušies mēs paši, bet arī to, kā mainās pilsēta. «Svētki ir gan kopābūšana un priecāšanās, gan arī tāds labs brīdis, lai vērtētu paveikto un izvirzītu nākamos mērķus,» spriež A.Rāviņš.
Kuras ir tās vietas pilsētā, kas nākamo piecu gadu laikā mainīsies visstraujāk?
Šobrīd tie ir trīs mūsu uzsāktie vērienīgie projekti – Pasta salas labiekārtošana, satiksmes termināļa izbūve pie dzelzceļa stacijas un lidlauka teritorijas sakārtošana ar Ziemeļu apvedceļa izbūvi pār Lielupi. Labiekārtotā Pasta sala būs pirmā, ko ieraudzīs jelgavnieki, – darbus pabeigsim rudenī, un jau nākamvasar pilsētnieki varēs izbaudīt aktīvu atpūtu vēl vienā mūsdienīgā un sakārtotā objektā. Tur būs rotaļu laukumi bērniem, sporta spēļu laukumi, veloceliņi, vēl viena pludmale pilsētā, pastaigu parks, skatu terase, brīvdabas estrāde, laukumi ledus un smilšu skulptūru festivāliem, arī publiskā slidotava, kas darbojās jau šajā ziemā.
Satiksmes terminālis pagaidām daudziem vēl nav īsti skaidrs projekts – šobrīd pašvaldība sāk savest kārtībā apkārtnes ielas un infrastruktūru, bet kas notiks pēc tam?
Jau patlaban intensīvi strādājam, lai šī vieta tuvāko gadu laikā kļūtu par vienotu satiksmes mezglu pilsētā, kur būtu gan dzelzceļa stacija, gan autoosta, gan pilsētas tirgus, kā arī liels automašīnu stāvlaukums. Pagaidām galvenais traucēklis ir tas, ka joprojām nav izdevies nokārtot formalitātes ar valsti, lai no Satiksmes ministrijas pašvaldības īpašumā pārņemtu zemesgabalu, kas atrodas stacijas tuvumā un ir nepieciešams termināļa izbūvei. Šis birokrātiskais process ilgst jau septiņus gadus, un šobrīd esam tikuši tiktāl, ka jautājums ir uzsaukts Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē, bet vēl tiek gaidīti saskaņojumi no citām ministrijām. Tiklīdz zemes jautājums būs atrisināts, pašvaldībai būs pamats uzklausīt potenciālos investorus, kuri būtu gatavi šajā vietā būvēt, piemēram, komerccentru ar pašvaldības nosacījumu, ka pie dzelzceļa stacijas jāparedz vieta arī autoostai un modernam pilsētas tirgum. Reālai būvniecībai būtu jāsākas jau nākamgad.
Vērienīgākais no projektiem, šķiet, ir lidlauka teritorijas sakārtošana un perspektīvais Ziemeļu apvedceļš. Vai tiešām Jelgavai šobrīd nepieciešams tik grandiozs projekts?
Jā, projekts tiešām ir vērienīgs, taču, plānojot pilsētas attīstību, mēs skaidri redzam: ja šodien netiks uzsākti nopietni darbi, tuvākajā nākotnē tieši iedzīvotāju mobilitāte radīs vislielākās problēmas pilsētai. Ja mēs gribam attīstīt pilsētu un vēlamies, lai šeit top jaunas ražotnes, mums arī jāapzinās, ka ar jelgavnieku darbarokām būs par maz. Jau šobrīd ir par maz – mūsu pilsētā ik dienu iebrauc strādāt cilvēki no tuvākās apkārtnes. Tāpēc labi nodrošināta satiksme ir ārkārtīgi svarīga pilsētas ilgtermiņa attīstībai. Vienotais satiksmes terminālis un Ziemeļu apvedceļš šos jautājumus atrisinās. Tāpat būtiski, ka šajā plānošanas periodā Eiropa atbalsta tikai tādus projektus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju mobilitāti, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, ja gribam piesaistīt Eiropas naudu. Vienlaikus tas ir ne tikai satiksmes, bet arī drošības jautājums – mēs labi atceramies, kas notika pagājušajā gadā, kad būvdarbu laikā tika atrasti sprādzienbīstami priekšmeti un bija jāslēdz satiksme pār tiltiem.
Taču jāsaprot arī, ka mūsu mērķis ir ne tikai perspektīvā izbūvēt jaunu šķērsojumu pār Lielupi, bet arī attīstīt lidlauka teritoriju. Varbūt kādam tā šķiet pārāk augstu pacelta latiņa, bet esam skrupulozi rēķinājuši, plānojuši un konsultējušies ar attiecīgo jomu speciālistiem, lai saprastu, ka tas Jelgavai ir pa spēkam. Mūsu lielākais pluss ir fakts, ka Jelgavā iespējams izveidot lidlauku, kura skrejceļa garums būtu 3,5 kilometri – tuvākajā reģionā šādu iespēju nav. Pat nesen izbūvētais Rīgas lidostas jaunais skrejceļš ir īsāks. Jāsaprot, ka mēs nerunājam par lidlauku, kas nodrošinās pasažieru pārvadājumus, – mūsu plāns ir teritoriju attīstīt kā kravas termināli. Jau esam veikuši aprēķinus, kas pierāda: lidlauka teritorija ir pietiekami plaša, lai tur izbūvētu skrejceļus un arī kravas termināli. Runājām ar lidojumu nodrošinājuma speciālistiem, un arī viņi atzinuši, ka vieta tam ir īsti piemērota. Interesi par šo projektu jau ir izrādījušas pasaules lielās loģistikas kompānijas, kurām ir interese par kravu pārvadājumiem mūsu reģionā. Projekts plānots vairākās kārtās, un pirmajā investīciju kārtā paredzēts izvērtēt ietekmi uz vidi, kā arī sagatavot skiču projektu. Mūsu pluss ir arī Viskaļu apakšstacija, kas ļauj pilsētai izmantot vēl lielas elektroenerģijas jaudas. Pēc šī projekta realizācijas Jelgava iegūtu pavisam citu vērienu. Var jau sēdēt un gaidīt, kamēr kāds par tevi izrāda interesi, bet, tā sēžot, var panākt tikai to, ka attīstās kaimiņš, bet tu tā arī paliec sēžam. Tāpēc pie investoru piesaistes mēs strādājam ārkārtīgi atbildīgi un nopietni – ja ar savu darbu dodam signālu, ka Jelgavu ir vērts izvērtēt, mēs nonākam apritē, un to pamana arvien jauni investori. Bet jauns investors pilsētā ir jaunas darbavietas. Jau tuvākā gada laikā pilsētā darbu sāks «UVZ Baltija» vagonu rūpnīca, kurai būs nepieciešami ap 300 darbinieku. Vēlreiz gribu uzsvērt: «UVZ Baltija» ražotnē Jelgavā būvēs un komplektēs dzelzceļa vagonus, kā arī nodrošinās to remontu un apkopi. Te būvēs dažāda veida kravas vagonus, tajā skaitā pusvagonus, slēgtos vagonus, vagonus graudu un minerālmēslu pārvadāšanai, platformas un cisternas.
Bet vai mēs spēsim apmierināt šīs investoru vajadzības – darbaroku taču vairāk nekļūst!
Eiropā jau šobrīd ir sākusies cīņa par cilvēku. Gribam ņemt vērā Vācijas pieredzi. Tur dara visu iespējamo, lai darba tirgū atgrieztos sievietes, kuras līdz šim izvēlējušās mājās audzināt bērnus. Arī Jelgavas bezdarba procents jau ir tuvs tam, ka praktiski mums nav kvalificēta darbaspēka. Tāpēc mums ir ārkārtīgi svarīgi izglītības sistēmā nepalaist garām nevienu skolēnu, katram atrast maksimāli individuālu pieeju, jo šobrīd tiešām jāapzinās, ka cilvēks ir visa pamats – tie jau sen vairs nav tukši vārdi. Mēs sakām, ka izglītība ir dārga, bet vai mums būs lētāk ievest darbaspēku? Noteikti nē, tāpēc katru jelgavnieku mums ir jāspēj ieinteresēt mācīties un strādāt savā pilsētā. Šobrīd mums ir ap 1000 bērnu, kas katru dienu mēro ceļu uz kādas citas pašvaldības skolu. Un ir jāuzdod jautājums – kāpēc? Kādam tas ir jau pieminētais loģistikas jautājums, kāds varbūt izvēlas lauku skolas, jo tur diplomu vieglāk dabūt. Bet mēs nevaram šādu bērnu izlaist no savas skolas. Mums ir jāspēj pašiem izaudzināt savus bērnus. Piemēram, Vācijā mācību programma tiek veidota tā, ka specialitātes pamati tiek ielikti jau bērnudārzā. Uzņēmēji piesaista mācībspēkus, izstrādā savas programmas un mērķtiecīgi virza bērnus. Tas ir ilgstošs process, lai sasniegtu vēlamo rezultātu tautsaimniecībai, bet cita ceļa nav. Valsts apgalvo, ka trūkst naudas, bet Latvijā šobrīd izglītībai proporcionāli izglītojamo skaitam tiek tērēts tik, cik nevar atļauties turīgās Eiropas valstis. Tieši tāpēc izglītības reforma ir ārkārtīgi nepieciešama – mūsu valstī ir 249 skolas, kurās skolēnu skaits ir zem simts, un viena skolēna izglītošana tur maksā ļoti dārgi.
Vai arī pilsētā izglītības sistēmā kas būtu jāmaina?
Būtiskākais ir jau minētā katra skolēna noturēšana pilsētā – skolai ir jāspēj strādāt tā, lai jaunieti ieinteresētu un motivētu. Vienlaikus pilsēta ļoti nopietni pievēršas izglītības un darba tirgus izpētei. Iesaistoties pašvaldībai, Nodarbinātības valsts aģentūrai un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centram, mēs analizējam izglītības nodrošinājumu un darba tirgus izmaiņas. Piemēram, vai mēs tālākizglītībā pārāk daudz līdzekļu netērējam svešvalodu apguvei un novārtā nepaliek uzņēmējdarbības joma. Tas būs apjomīgs pētījums, kas noteikti ieviesīs savas korekcijas izglītības sistēmā.
Vai, jūsuprāt, jelgavnieks kļūst optimistiskāks?
Mani šķiet, ka jā – jelgavnieka noskaņojums lēnām, pakāpeniski, bet noteikti kļūst optimistiskāks. Un, protams, pašvaldības darbs ir darīt visu iespējamo, lai tas notiktu pēc iespējas straujāk. Labas darbavietas, sakārtota infrastruktūra, bērnudārzi, skolas, kultūras, sporta un aktīvās atpūtas iespējas pilsētā ir tas, kas liek cilvēkam izšķirties par labu vienai vai otrai dzīvesvietai. Mūsu kā pašvaldības mērķis ir, lai cilvēks par savu dzīvesvietu izvēlētos Jelgavu. Pēdējos gados daudz esam darījuši, lai ne tikai pievilcīgāka kļūtu Jelgavas seja, bet arī cilvēkiem šeit dzīvot būtu ērtāk. Jau tuvākajā laikā būs jādomā par jaunu mājokļu būvniecību, jo apzināmies, ka pilsētā dzīvokļu nekustamā īpašuma tirgus ir niecīgs un labu piedāvājumu trūkst. Pašvaldība sarunās to ir akcentējusi arī uzņēmējiem, un arī viņi atzīst, ka tā ir tuvākās nākotnes nepieciešamība.
Šonedēļ pilsēta svin svētkus, bet diezin vai daudzi jelgavnieki zina, ka mēs svinam Jelgavas 749. dzimšanas dienu. Nākamgad mūsu pilsētai jau 750!
Jā, pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas gadu. Šonedēļ es aicinu ikvienu nākt un izbaudīt šī gada Pilsētas svētkus – tie ir pelnīti svētki katram jelgavniekam, no bērnudārznieka līdz senioram. Svinēsim tos kopā ar daudzveidīgiem pasākumiem līdz pat svētdienai. Es aicinu jelgavniekus nepalikt mājās, bet nākt un piedalīties! Jau piektdien pulksten 17 visi kopā dosimies Pilsētas svētku gājienā, kur parādīsim sevi krāšņi.
Savukārt pašvaldība paralēli šo svētku gatavošanas procesam jau ir sākusi organizēt arī nākamā – apaļā jubilejas – gada pilsētas svinības. Nākamgad, svinot 750, Jelgavai grandiozi svētki ir jājūt ne tikai maija pēdējā nedēļā. Šobrīd darba procesā ir pilsētas un grupas «Prāta vētra» kopīgs projekts, kas ienesīs jaunas vēsmas pilsētas kultūras dzīvē un vērienīgi izskanēs nākamā gada jūnijā. Ir gandarījums, ka «Prāta vētra» atgriežas savā dzimtajā pilsētā. Savukārt «Latvijas pasts» paredz izdot kolekcijas pastmarku. Izmaiņas plānojam arī Pilsētas svētku gājienā, lai gājiens noslēgtos ar kopīgu pasākumu pilsētniekiem. Viens no mūsu mērķiem ir radīt ne tikai krāšņus svētkus, bet arī atstāt paliekošas vērtības pilsētas vidē. Tāpēc esam uzrunājuši māksliniekus, kuri būtu gatavi iesaistīties šādu paliekošu svētku zīmju radīšanā. Savukārt, lai neaizmirstu savas pilsētas vēsturi, gan teatralizēti, gan mūziklā, gan videoversijās dažādu paaudžu jelgavniekiem saistošā veidā stāstīsim mūsu Jelgavas vēsturi. Tāpat jau sākts darbs pie Jelgavas pilsētas dziesmas «Satiksimies Jelgavā» jaunas videoversijas, kurā pilsētas dziesmu iedziedās gan bērnudārznieki, gan skolēni un skolotāji, dažādu profesiju pārstāvji un seniori. Lai kopības sajūta vēl vairāk vienotu ikvienu pilsētnieku, pilsētas dziesma «Satiksimies Jelgavā» jau ir iztulkota arī mūsu mazākumtautību kultūras biedrību valodās – lietuviešu, poļu, krievu, ukraiņu, čigānu un baltkrievu.
Tās ir tikai dažas nianses, kuras jau varam atklāt par nākamā gada pilsētas jubileju, bet darbs turpinās un līdz svētkiem noteikti tiks realizēta vēl ne viena vien laba ideja, lai Jelgavas 750 izskanētu ne tikai mūsu pilsētā, bet arī Latvijā.
Tāpat līdz svētkiem ir jāpabeidz lielie iesāktie infrastruktūras attīstības projekti pilsētā – Pasta salas labiekārtošana un satiksmes termināļa infrastruktūras sakārtošana.
Foto: Ivars Veiliņš
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 % 
1.2 °C,
4.1 m/s,
91.7 %