«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Okmanes pētījums «Parku funkciju izpilde un jaunu rekreācijas zonu izveide Jelgavā».
Ilze Okmane, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece: «Ne vienu reizi vien dzirdēts: «Jelgavā jau nav ko darīt, gribas ko jaunu.» Laikā, kad arvien vairāk cilvēku runā par veselīgu dzīvesveidu, aktīvu atpūtu, atpūtu pie dabas, nolēmu izpētīt, kas notiek ar Jelgavas parkiem un kā mēs varam tos izmantot, lai varētu apgalvot: «Jelgavā ir daudz iespēju.» Tiesa, šobrīd mūsu parkos neko vairāk par soliņiem un atkritumu urnām, dažos – pieminekļiem, neredzu, uzslavējami vien tas, ka gandrīz visi parki ir sakopti. Taču tajos nav aktīvās atpūtas iespēju, vien vasarā Raiņa parkā darbojas velokarti un var lēkāt pa batutu. Slavējami būtu, ja vismaz kādā no parkiem tiktu ierīkota strūklaka, kādas ir daudzās citu valstu pilsētās, tajos būtu aktīvās atpūtas laukumi. Piemēram, Alunāna parkā varētu izbūvēt rotaļu laukumu mazākajiem, uzstādīt šūpoles, klinšu sienas. Noteikti par skaistu pastaigu parku varētu izveidot Grēbnera parku Rūpniecības ielas rajonā, iepretim bijušajai Jelgavas vaskadrānu fabrikai. Tiesa, šis ir privātīpašums un Jelgavas pašvaldības rīcībā ir dati, ka tiek veidots projekts par daudzdzīvokļu māju būvēšanu šeit. Taču lielākā sāpe man kā jelgavniecei, kas redz apkārt notiekošo, ir par RAF mežu, kas šobrīd ir iedzīvotāju piemēslots un būtu jāsakārto. 20. gadsimta beigās tas vēl bija sakārtots, mežā bija labs apgaismojums un slēpošanas trase. Mans ieteikums, lai pilsētas zaļās zonas mežu varētu pēc iespējas pilnīgāk izmantot kā iedzīvotāju atpūtas vietu un lai mežs no tā pēc iespējas mazāk ciestu: nepieciešams to pārveidot par meža parku. Tieši šim projektam es pat esmu izveidojusi savu vīziju, kādam tam jāizskatās, un veikusi arī jelgavnieku aptauju par to, vai tāds tiešām būtu vajadzīgs. Viņi saka – ir vajadzīgs. Savā darbā esmu paredzējusi, ka šeit tiktu ierīkotas pastaigu takas, piedzīvojumu taka, kur varētu braukt ar riteni un ziemā slēpot, skatu tornis, soliņi, spēļu laukums, atpūtas vieta jauniešiem, kultūras pasākumu vieta, sporta laukums, atrakciju laukums, kioski un tualetes. Tāpat šeit varētu izveidot tūrisma apskates objektus. Piemēram, pilsētas simbolu Alni, kas veidots no stiklšķiedras, koka skulptūru «Tautu meitas un tautu dēli», lielgabalu, sienu «Mūsu tauta – Latvija», kur apmeklētāji varēs parakstīties, lineālu uz kura atzīmēti slavenu latviešu garumi, medību trofeju kolekciju. Es uzskatu, ka jelgavniekiem ir nepieciešamas jaunas rekreācijas zonas, jo patreizējie Jelgavas parki nepiedāvā dažādas atpūtas iespējas. Tiesa, kad izstrādāju darbu, diemžēl man vēl nebija informācijas par Pasta salas attīstības vīziju. Tagad esmu ar to mazliet iepazinusies un varu teikt: «Vau! Šeit ir daļa no tā, ko es gribētu arī citās pilsētas atpūtas vietās.»»
Foto: Ivars Veiliņš
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 % 
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 %