«Ir bijis, kad šķiet – ir jau izdarīts viss iespējamais un diez vai vēl kaut ko labāku spēšu izdomāt, bet ir jāvar. Tāpēc mans bauslis ir: turi acis un ausis vaļā visu laiku. Tas ļauj paskatīties uz lietām citādāk. Es bieži izsitu sevi no komforta zonas, jo tas liek domāt, tas reizēm pat neapzināti atved idejas,» stāstot jelgavniekiem par radošumu un to, kur un kā smelties idejas, teic uzņēmēja un TV personība Gundega Skudriņa. Tieši tāpēc viņa uz pasākumu bija uzvilkusi kleitu otrādi – ar mugurpusi uz priekšu.
G.Skudriņa Jelgavā viesojās Zemgales amatnieku un mājražotāju kontaktbiržā un uzsvēra, ka arī lielākā daļa no te redzētā pierāda, ka zemgaliešiem ar radošumu un idejām problēmu nav. Tomēr ikvienā radošā procesā var pienākt brīdis, kad ideju nav. «Kā reiz teicis maestro Raimonds Pauls – kā tur mūza, tu vienkārši ņem un strādā. Arī es sevi tādos brīžos vienkārši piespiežu domāt,» saka G.Skudriņa. Viņa skaidro: kad ir ideju izsīkums, viņa izdara kaut ko citādāk, jo tas paver citu redzes lauku.
Viņa jau desmit gadus vada radošo apvienību «Skudras metropole» un ir īstenojusi vairākus interesantus projektus, piemēram, «Lielo iedvesmas grāmatu», kurā atspoguļoti visi četri gadalaiki, šovasar Cēsīs izveidojusi kafejnīcu, kas transformējas un noteiktu laika sprīdi popularizē kādu no mākslas stiliem – impresionismu, sirreālismu, minimālismu. G.Skudriņa neslēpj, ka ļoti liela nozīme ir komandai un cilvēkiem, ar ko kopā strādā. «Arī es ļoti daudz ko nemāku, bet es no tā nekaunos. Tāpēc man komandā ir cilvēki, kas to prot. Uzskatu, ka nevajag līst tur, kur nevajag, jo katrā nozarē ir kāds, kurš cep labāko pīrādziņu,» kritiska pret sevi ir uzņēmēja. Viņa norāda, ka tehnika un papīru lietas galīgi nav viņas lauciņš. «Tas ir ļoti svarīgi – saprast, kas kuram sanāk.»
Lai komanda darbotos efektīvāk, ir būtiski, lai tai patiktu ideja. «No tā, cik tu pats daudz iededzies par savu projektu, ir atkarīgs, vai tev būs sekotāji, vai tava ideja ieinteresēs citus. Un ja cilvēkam deg acis, viņš ir gatavs piedalīties arī bez maksas,» stāsta G.Skudriņa. Tāpēc viņa uzklausa savu komandu, jo diskusijās un strīdos rodas patiesība. «Reiz strādājām pie dizaina manifesta, un radās ideja par ēdamām lampām. Tiesa, ideju ātri vien atmetām, jo tā šķita nereāla. Tomēr puišiem tas nedeva mieru un viņi vairākas dienas un naktis par domāja, tad nāca un vēlreiz to piedāvāja. Viņiem bija izaicinājums, un mēs šo ideju beigās tomēr realizējām,» atceras uzņēmēja.
Viņa uzskata: «Radošumu trenē tas, ka nav ko ēst.» Tas piespiež cilvēku domāt, meklēt risinājumus. «Esmu bijusi daudzās valstīs, un tur, piemēram, Anglijā, Dānijā, Singapūrā, ir vairāk naudas, bet mazāks radošais potenciāls, jo visas ir salikts pa plauktiņiem un sevi tik daudz jānoslogo. Tur apbrīno mūs un mūsu cilvēkus,» norāda G.Skudriņa, piebilstot: viņas realizētie projekti var iziet ārpus Latvijas, jo viņa nedomā un neklausās, ko teiks citi. Viņa ir pārliecināta: ja tu savu darbu darīsi pēc iespējas labāk, arī citi to novērtēs. To apliecina ideja par gastronomiskajām performancēm pa gadalaikiem. «Sociālajā tīklā facebook.com mums desmit minūšu laikā izpirka biļetes pa 85 eiro uz trīs seansiem, tāpēc tās ir muļķības, ka mūsu cilvēkiem neko interesantu un ekstravagantu nevajag,» tā G.Skudriņa.
Viņa rezumēja, ka radošie projekti balstās uz trīs lietām: entuziasms, liela griba un pārliecība. Ja būs tas, ir jāiet uz priekšu, un tas ļaus sastapt īstos cilvēkus, kas palīdzēs īstenot ideju. «Atcerieties – mēs esam neierobežoti savās iespējās un potenciālā, jo kurš gan var pateikt: «Tā nevar»?» uzmundrina G.Skudriņa.
Foto: Raitis Supe