Kultūra

Kristīne Langenfelde

Šogad, rīkojot Jelgavas
Pilsētas svētkus, tiem dota devīze «Pilsēta vieno!». Jā, vieta,
kurā cilvēki dzīvo, tos vieno, rada kopības sajūtu, tāpēc tikai
likumsakarīgi, ka arī svētkos šī sajūta nedrīkst pamest.
Pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics
spriež, ka Pilsētas svētki atšķirībā no citiem vērienīgiem
pasākumiem Jelgavā pieder tikai mums pašiem. «Mums ir starptautiski
festivāli – Ledus, Smilšu skulptūru –, mums ir virkne veiksmīgu
pasākumu, kuros uzņemam viesmāksliniekus – tos visus mēs radām, bet
baudai un vērtējumam nododam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, mūsu
ciemiņiem, taču Pilsētas svētki ir tā reize, kad svētki pieder
tikai mums. Tāpēc tajos neiztrūkstoši jājūt šī piederība, kas
vieno,» uzsver M.Buškevics.  

 

Tieši tāpēc pašvaldības aģentūra «Kultūra» aicina jau pirms
svinēšanas jelgavniekus nepalikt malā un nekļūt tikai par
baudītājiem, bet svētku sajūtu radīt kopā. «Mēs taču savās ģimenēs
arī negaidām, kad kāds atnāks no malas un pateiks, kā mums
atpūsties, – mēs radām paši! Tāpat pilsētā – es aicinu šo kopības
sajūtu uzburt visiem kopā, mēs gaidīsim jūsu priekšlikumus, kā
svētkus vērst vēl krāšņākus un tuvākus katram no mums,» tā
M.Buškevics. 

Gaida priekšlikumus

Aģentūra «Kultūra» līdz pat aprīļa beigām gaida jelgavnieku
priekšlikumus un idejas, kā kopīgo svinēšanu vērst vēl saistošāku
katram iedzīvotājam. «Nav jau grūti būt par malā stāvošu vērtētāju
un kritiķi – daudz atbildīgāk ir pašam piedalīties procesā –
vienoti veidot un pēc tam vienoti vērtēt,» spriež M.Buškevics.
Tāpēc aģentūra šogad ne tikai gaida jelgavnieku idejas pirms
svētkiem, lai mūsu kopīgā svinēšana kļūtu vēl saturīgāka, bet arī
pēc svētkiem pēc līdzīga principa uzklausīs ikvienu iedzīvotāju,
lai kopīgi vērtētu, kā svētki izdevušies, ko, iespējams, citus
gadus varētu darīt citādāk.

Vai izmantojam visas iespējas?

«Mēs katru gadu Pilsētas svētkos esam centušies izcelt to, ar
ko Jelgava var lepoties, kas tai pieder – tā ir mūsu pils, kur
rīkojam dažādus pasākums, tā ir «Academia Petrina» – mūsu muzejs,
pašu radītās tradīcijas, piemēram, Amatu tirdziņš, kas sākās vēl
pirms Pilsētas svētkiem, un daudzas citas lietas, taču tajā pašā
laikā var jautāt: vai mēs izmantojam visas iespējas?» tā
M.Buškevics.

Viņš atzīst, ka jau vairākus gadus tiek spriests, vai mēs
neesam atstājuši novārtā savu upi. «Lielupi noteikti var izmantot
kā sava veida svētku daļu. Vai jelgavniekiem tas būtu saistoši, vai
arī viņi vēlētos redzēt aktivitātes uz ūdens svētku programmā? Un
kā to vislabāk īstenot? Tie ir jautājumi, kas ir diskusijas vērti,»
uzskata M.Buškevics.

Tāpat mūsu tradīcija – svētku gājiens. Iepriekšējā gadā tas
jau piedzīvoja nelielas izmaiņas, kad tika mainīts gājiena maršruts
– līdz atjaunotajam Uzvaras parkam. Kuru gājiena maršrutu
izvēlēties šogad, vēl tiek apspriests. «Kas ir svētku ievads?
Protams, gājiens! Tas atklāj un aicina pievienoties! Savā ziņā tā
ir arī prezentācija – mēs parādām paši sevi. Jau kopš vēsturiskiem
laikiem, kad apdzīvotās vietās iebrauca ceļojošā cirka mākslinieki,
viņi devās gājienā pa ielām, tā aicinot uz svētkiem. Arī mēs šobrīd
rīkojamies līdzīgi, taču arī te var jautāt, vai tas ir labākais
variants?» tā M.Buškevics.

Vēl M.Buškevics min pilsētas un universitātes kopību, kas,
iespējams, šajos svētkos varētu izcelties vēl spilgtāk. «Kas
daudziem latviešiem ir Jelgava? Studentu pilsēta! Un mums ir pamats
lepoties ar to. Šķiet, ka Pilsētas svētki varētu būt tas laiks, kad
arī studentija un jelgavnieki vēl vairāk izjūt viens otru. Jā,
studentiem ir savi pasākumi, savas dienas, bet vai nav vērts
padomāt par lielāku saliedētību?» jautā aģentūras «Kultūra»
direktors.

Katrai paaudzei

Vēl viena no būtiskām lietām, ko organizatori gadu no gada ir
centušies pilnveidot, – lai svētkos ko sev saistošu varētu rast
jebkura gadu gājuma cilvēks. «Varbūt arī te ir lietas, ko uzlabot.
Arī šogad viena diena būs veltīta jaunākajiem jelgavniekiem, bet
pārējās dienās atpūtu sev varēs rast ikviena vecuma cilvēks – tie
ir gan koncerti, gan aktivitātes visai ģimenei, gan arī tādas, kas
var būt saistošas šaurākam iedzīvotāju lokam,» stāsta M.Buškevics,
piebilstot, ka šajā situācijā pats svarīgākais ir ieklausīties
vienam otrā, izzināt vēlmes un veidot atklātu sarunu.

Dzimšanas vai svētku diena

Daudzas Latvijas pilsētas savus svētkus svin laikā, kad ir to
dzimšanas diena. Jelgavā tas notiek mazliet citādi, jo svētku laiks
izvēlēts pēc citiem principiem. «Mums patiesi būtu grūti definēt,
kad tad īsti ir Jelgavas dzimšanas diena. Vai par atskaites punktu
ņemt dienu, kad Jelgava pirmo reizi minēta vēsturiskos rakstos, vai
dienu, kad tai piešķirts pilsētas statuss, vai kad tās vārdu Mītava
nomainīja Jelgava? Tieši tāpēc mēs izvēlējāmies iet citu ceļu un
svētkus svinēt laikā, kad pašā krāšņumā zied un smaržo pavasaris.
Pilsētā no aprīļa vidus līdz maija vidum ir Spodrības mēnesis, kad
katrs cenšamies padarīt apkārtni pievilcīgāku, un tad, kad māja
kārtībā, ir īstais laiks svinēt. Un mums likumsakarīgi tās ir maija
beigas,» spriež M.Buškevics.

Maijā skolēni praktiski mācības jau beiguši, bet no pilsētas
vēl nav pazuduši, lai dotos brīvdienās; arī studenti vēl ir
pilsētā, bet pieaugušajiem vēl nav sācies īstais atvaļinājuma
laiks, kad katrs jau sev saplānojis citas aktivitātes, tāpēc
svētkus varam svinēt kopā,» spriež M.Buškevics, aicinot
jelgavniekus nepalikt malā un aktīvi izteikt savas domas.