Kultūra

Ritma Gaidamoviča

Jau pirms teju gada A.Meri ieminējās, ka šogad uz valsts
svētkiem gribētu skatītājus pārsteigt ar simfonisko kolāžu «Pūt,
vējiņi». Tiesa, tobrīd iecere, kā teic mākslinieks, bijusi diezgan
haotiska. «Iepriekš biju tikai dzirdējis par Pētera Butāna
skaņdarba «Pūt, vējiņi» eksistenci. Pazīstami cilvēki no Radio kora
teica: «O, baigi foršais skaņdarbs!» Piefiksēju, ka tas man
jāpārbauda. Šovasar tiku pie notīm, Latvijas Radio arhīvā
noklausījos ierakstu un sapratu, ka tā ir baigā štelle, kuru vērts
atskaņot,» stāsta diriģents. Taču skaņdarba hronometrāža – 35
minūtes –, kas ir aptuveni viena koncerta daļa, likusi domāt par
papildinājumu. 

Pirmajā daļā brīvdienu mūzika

«Rezultātā ir sanākušas pilnīgi atšķirīgas koncerta daļas.
Pirmajai dots nosaukums «Brīvdienu mūzika», un tā sauc arī vienu no
Pētera Butāna skaņdarbiem divertismentu vijolei un kamerorķestrim.
Tam esam pievienojuši Ģederta Ramana skaņdarbu saksofonam, stīgu
orķestrim, klavierēm un timpāniem. Abi ir klasiskās un tā saucamās
populārās mūzikas sintēze. Ar populāro mūziku es domāju džezu,
latino, sambas, rumbas ritmus. Ņemot vērā, ka šobrīd cilvēkiem nav
pārāk jautrs noskaņojums, domāju, ka šī diezgan jancīgā, prieka
pilnā un vitalitātes caurvītā koncerta daļa būs īsti vietā,» teic
A.Meri. Ģ.Ramana skaņdarbā saksofonu spēlēs viens no labākajiem
džeza saksofonistiem Latvijā – Renārs Lācis, bet pie klavierēm būs
Elizabete Šīrante no Jelgavas kamerorķestra. «Solistes lomu
skaņdarbā «Brīvdienu mūzika» esam uzticējuši Latvijas Nacionālās
operas (LNO) orķestra koncertmeistarei Svetlanai Okuņai,» tā
diriģents.  

Par tā laika džezu

A.Meri stāsta, ka Ģ.Ramans ir viens no pirmajiem Latvijas
vēsturē, kurš klasisko koncerta žanru apvienojis ar džeza mūziku.
«Šis darbs rakstīts laikā, kad Latvija vēl bija Padomju savienības
sastāvā, kur nebija nedz džeza, nedz daudzu citu lietu. Līdz ar to
skaņdarbam ir disidentisks raksturs. Mēs to mēģināsim traktēt pa
savam – notis gluži nemainīsim, tik vien esam izlabojuši dažas
kļūdas. Detalizēti «izurbu» katru takti, un, izrādās, visi
iepriekšējie spēlējuši ar dažām nošu kļūdām. Tāpēc gribu teikt, ka
mūsu skatītājiem būs iespēja šo darbu pirmo reizi dzirdēt bez
kļūdām. Mūzika ir skaista – tajā var dzirdēt, kāda bija tā laika
cilvēka izpratne par to, kas ir džezs,» tā A.Meri. Divertismentā
mūziķiem pievienosies arī Raitis Ašmanis un Jelgavas bigbends.
 

Otrajā daļā latviešiem 

netipisks personāžs – teicējs

«Savukārt otrajā daļā ļausim baudīt simfonisko kolāžu «Pūt,
vējiņi». Tās pamatā ir Ojāra Vācieša slavenais dzejolis «Pūt,
vējiņi», par kuru P.Butāns uztaisījis muzikālu parafrāzi.
Simbolizējot laikmeta griežus, viņš izmantojis arī daudzu citu
mūziķu citātus. Tostarp ir tādi, kurus viņš pārcēlis un ielicis
skaņdarbā tieši tā, kā uzrakstījis kāds cits komponists, un tādi,
kuriem viņš izveidojis savu redakciju. Tā būs iespēja dzirdēt gan
latviešu tautasdziesmu citātus, gan citātus no Lūcijas Garūtas
«Dievs, tava zeme deg», gan Rodiona Ščedrina «Annas Kareņinas» gan
Dmitrija Šostakoviča «Septītās simfonijas», kas veiksmīgi
savirknēti kopā ar paša Butāna oriģinālmūziku,» stāsta A.Meri,
piebilstot, ka otrajā daļā pievienosies latviešu mūzikai netipisks
personāžs – teicējs jeb Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello.
Bet solista loma uzticēta LNO baritonam Jānim Apeinim, kurš šobrīd
noslēdzis līgumu Insbrukā un dziedās Jevgeņiju Oņeginu. «Viņš
atbrauks tikai tāpēc, lai kopā ar mums sniegtu koncertu Jelgavas
kultūras namā,» teic A.Meri.

Pirmo reizi kopā ar «Dimzēnu»

Neiztrūkstoša sastāvdaļa koncertā ir abi A.Meri vadītie kori –
«Zemgale» un «Vanema» no Tukuma. «Man ir liels prieks, ka šajā
projektā pirmo reizi sadarbojamies ar Jelgavas folkloras kopu
«Dimzēns», kam šajā daļā ir ļoti nozīmīga un kolorīta loma. Un tam
visam pievienosies pasākuma sirds – Jelgavas kamerorķestris,»
stāsta A.Meri. «Ar ko šis koncerts īpašs? Tajā skanēs mūzika, kas
līdz šim atskaņota tikai dažas reizes. Ramana skaņdarbs galvenokārt
tiek spēlēts saksofonu festivālos un plašākai publikai nav
dzirdams. Turklāt Latvijā tas skanējis tikai divas reizes. Arī
simfoniskā kolāža «Pūt, vējiņi» līdz šim atskaņota vienu reizi –
Lielajā Ģildē pērn 18. novembrī. To diriģēja Sigvards Kļava un
dziedāja Latvijas Radio koris, spēlēja «Sinfonietta Rīga» orķestris
un folkloras grupa «Auļi». Tagad šo augstvērtīgo mūziku, kuru
izpildīs patiesi profesionāli mākslinieki, būs iespēja dzirdēt arī
Jelgavā,» tā A.Meri.