Pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aprēķini.
Sinoptiķu dati liecina, ka meteoroloģiskā vasara – periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par plus 15 grādiem, Latvijā kopumā sākas 19. jūnijā un beidzas 27. augustā.
Savu ceļu pāri Latvijai vasara sāk no valsts dienvidaustrumiem, kur diennakts vidējā gaisa temperatūra virs plus 15 grādiem paaugstinās jau jūnija pirmajā dekādē. Visvēlāk – tikai jūlija pirmajās dienās – vasara sākas Kurzemes ziemeļu daļā – jūras piekrastes rajonos. Savukārt augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk – līdz pat septembra pirmajām dienām – vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumu jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.
Fakts, ka šogad vasara Latvijā kopumā ir sākusies mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem, klimata speciālistus neizbrīna. Gaisa temperatūras ilggadīgo datu analīze liecina, ka visās gada sezonas pakāpeniski kļūst siltākas. Tādējādi, gadiem ritot, arī meteoroloģiskā vasara sākas agrāk un beidzas vēlāk par vidējiem termiņiem. Aprēķini liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka.
Arī pagājušā gadā meteoroloģiskā vasara sākās agri – 16. maijā. 2013. un 1979. gadu vasaru sākums ir visagrākais pēdējos 50 gados. Visvēlāk šai laika periodā – tikai 24. jūlijā – vasara ir sākusies 1996. gadā.
Parasti jūlijā vasara ir pašā plaukumā un mēneša beigās diennakts vidējās gaisa temperatūras sasniedz gadā visaugstākās vērtības. Tomēr Latvijas vēsturē ir bijuši gadi, kad šai laikā vasara jau beidzas. Tā 1987. gadā meteoroloģiskā vasara Latvijā noslēdzās jau 25. jūlijā, bet 1976. un 1964. gadā tas notika 29. un 30. jūlijā. Turpretī 1967., 2002. un 2009. gados vasaras siltumu varēja baudīt vēl līdz 10. līdz 12. septembrim.
Vēsturiskie dati liecina arī par ievērojamām atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978. gadu kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16 līdz 18 dienas, bet karstā 2002. gada vasara ilga 107 dienas – no 27.maija līdz 10. septembrim.
Maksimālā gaisa temperatūra gadā visaugstākās vērtības ir sasniegusi 1943. gada 4. augustā, kad Daugavpilī bija plus 36,4 grādi, un 1994. gada 13.jūlijā, kad Jelgavā bija plus 36 grādi.
Šajās brīvdienās Latvijā būs jūtama siltuma atgriešanās, jo saule starp mākoņiem uzspīdēs biežāk un teritorijas lielākajā daļā gaiss iesils līdz +15, +20 grādiem pēc Celsija skalas, prognozē sinoptiķi. Kā aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, atsevišķos Latvijas rajonos gan sestdien, gan arī svētdien ir gaidāms lietus.
Nākamā darba nedēļa atkal nesīs karstu laiku – ar dienvidaustrumu, austrumu puses vējiem to vispirms sajutīs Latgalē un Vidzemē, kur nedēļas vidū termometra stabiņš no jauna sasniegs +27, +29 grādu atzīmes.
Pāri Latvijas teritorijai no ziemeļiem uz dienvidiem stiepsies atmosfēras fronte jeb robežjosla starp karstajām un vēsajām gaisa masām, neļaujot siltumam tik ātri ienākt arī valsts rietumu rajonos. Tomēr tik vēsas dienas kā šajā nedēļā jaunnedēļ vairs nebūs, un darba nedēļas otrajā pusē arī Kurzemi sasniegs karstums.
LETA
15.6 °C,
2.6 m/s,
67.1 % 
15.6 °C,
2.6 m/s,
67.1 %