Puse jeb 51,4% Latvijas iedzīvotāju domā, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 37% aptaujāto nav pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas, un tikai 2,5% ir pilnībā pārliecināti, ka esošā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas. Savukārt 9,1% iedzīvotāju nevarēja noformulēt viedokli par to, vai pensiju sistēma nodrošinās viņu vecumdienas.
Iedzīvotājiem tika arī vaicāts, kādi uzlabojumi būtu jāveic, lai pašreizējā pensiju sistēma kļūtu ilgtspējīgāka. Piektdaļa jeb 20,6% domā, ka nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai un pašlaik ir 20% no kopējām 35,09% lielajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Piektdaļa aptaujāto jeb 20,2% domā, ka nepieciešams palielināt iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī, jo pašreizējie 2% no sociālās apdrošināšanas iemaksām ir pārāk maz.
Vēl 12% aptaujāto domā, ka būtu jāveicina tas, lai iedzīvotāji palielinātu savas iemaksas privātajos pensiju fondos, bet 5,4% uzskata, ka nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu.
Savukārt 37,4% domā, ka nepieciešami kādi citi uzlabojumi. Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš to novērtēja kā zīmīgu rādītāju un izvirzīja hipotēzi, ka šie iedzīvotāji intuitīvi jūt, ka problēmas risinājums ir ārpus iepriekšminētajām lietām.
Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, vai viņi uzskata par ilgtspējīgu pašreizējo pensiju sistēmu, kad šodienas darbaspējīgie iedzīvotāji nosedz tagadējo pensiju izmaksas un savai nākotnes pensijai uzkrāj 2%, bet no nākamā gada 4% no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vairāk nekā puse jeb 57% atzina, ka šī sistēma nav ilgtspējīga, 15% domā, ka tā ir ilgtspējīga, bet 28,8% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Kaktiņš atzina, ka aptauja uzrāda uzticības krīzi, taču, viņa ieskatā, uzticības krīze ir ne tikai konkrētajai sistēmai, bet plašāka mēroga, proti, mūsu sabiedrībā neuzticas sistēmas veidotājiem – politiķiem, tādējādi nav ticības arī viņu izveidotajai sistēmai vai piedāvātajām reformām. Ir svarīgi saprast, ka ir jāpulē visa sistēma kopumā, atzina sociologs. «Stāsts šeit ir par dziļu uzticības krīzi, kas lien ārā pa visām šķirbām un šuvēm,» teica Kaktiņš.
Atsaucoties uz dažādiem sabiedrības noskaņojuma pētījumiem, SKDS direktors atzina, ka neviens vien iedzīvotājs savā attieksmē pret valsti ir «aizvēries ciet». «No hope, no future» – ar šādu izteikumu angļu valodā iedzīvotāju neticību valstij raksturoja Kaktiņš.
Aptauja veikta šā gada jūlijā, visā Latvijā izvaicājot 741 respondentu. Aptaujas mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 61 gadam, kas ir strādājuši algotu darbu. Aptauja neaptver tos iedzīvotājus, kas jau ir pensijas vecumā.
Pētījums tika prezentēts šodien Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā konferencē par pensiju sistēmu Latvijā.
LETA
4.5 °C,
0.7 m/s,
87 % 
4.5 °C,
0.7 m/s,
87 %