20.5 °C, 1.3 m/s, 91.5 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPunduri radās kā pretreakcija dziedātājiem un dejotājiem
Punduri radās kā pretreakcija dziedātājiem un dejotājiem
26/02/2012

«Cik tad var skatīties tikai uz dziedātājiem, dejotājiem un vijoļu spēlētājiem?! Latvieši taču ir izdomas bagāti un var tautu aizraut arī ar ko citu. Sēdēju internetā, meklēju, līdz uzdūros šādiem publikas izklaidētājiem. Ar vienu pundura cilvēciņu bija par maz, sameklējām vēl divus puišus, un aiziet – uz šovu prom!» izvēli piedalīties šovā «Latvijas Zelta talanti 2012» pamato jelgavnieki Armands Švītiņš un Gusts Indāns.

Ritma Gaidamoviča

«Cik tad var skatīties tikai uz dziedātājiem, dejotājiem un
vijoļu spēlētājiem?! Latvieši taču ir izdomas bagāti un var tautu
aizraut arī ar ko citu. Sēdēju internetā, meklēju, līdz uzdūros
šādiem publikas izklaidētājiem. Ar vienu pundura cilvēciņu bija par
maz, sameklējām vēl divus puišus, un aiziet – uz šovu prom!» izvēli
piedalīties šovā «Latvijas Zelta talanti 2012» pamato jelgavnieki
Armands Švītiņš un Gusts Indāns.

Šie puiši kopā ar vēl diviem skolas biedriem no Jelgavas Spīdolas
ģimnāzijas 11. klases – Otto Tuhermu un Kārli Liepiņu – izveidojuši
publikas izklaidētāju apvienību «Īsāk sakot», ar ko piedalījās šovā
«Latvijas Zelta talanti 2012». Puišu oriģinālais priekšnesums
iepatikās, tāpēc viņi saņēma ceļazīmi uz šova pusfinālu, kas
gaidāms 11. martā. Puiši atzīst, ka atšķirībā no citiem šova
dalībniekiem, kuri talantu kopuši vairākus gadus, viņi savu
priekšnesumu izveidojuši tikai divas nedēļas pirms atlases 20.
janvārī. «Šī ir spontāna ideja, kas radās kā pretreakcija
dziedātājiem un dejotājiem. Protams, tas nenozīmē, ka dziedāšana
vai dejošana nav talants, vienkārši bija apnicis šovā skatīties
tikai uz viņiem, tāpēc arī radās doma piedāvāt kaut ko citu.
Turklāt vienmēr ir gribējies nokļūt televīzijā un klātienē redzēt,
kā veido šovu,» stāsta Gusts, piebilstot, ka apzinājušies – viņu
ideja var arī «neaiziet», taču pierādījās pretējais. «Vienīgā
cerība bija uz humoristi Janu Kalniņu, kas, mūsuprāt, saprot
jokus,» atzīst puiši. 

Tērps no divām Armanda jakām
Viņi savu priekšnesumu sauc par teātra deju: no četriem cilvēkiem
izveido divus mazus cilvēkus, kuri mūzikas pavadījumā sinhroni
dejo, rāda mīmiku. Šim cilvēciņam rokas un kājas ir dalībnieku
rokas, paši puiši atrodas aiz aizslietņa, bet priekšpusē darbība
notiek ar rokām – Otto un Armands ir punduru sejas, viņu rokas ir
mazo cilvēciņu kājas, bet Gusta un Kārļa rokas – mazo cilvēciņu
rokas. Puiši atzīst, ka piemeklēt mūziku un izdomāt kustības ir
salīdzinoši viegli, grūtākais ir sadarbība priekšnesumā, lai viss
būtu sinhroni – lai kājas, rokas un arī galva kustētos vienādi –
tā, kā vienam cilvēkam. «Otto un Kārlis jau neredz to, kas notiek
priekšā, viņi ir aiz aizkariem, bet mums visiem jājūt vienam otrs,
lai būtu vienādi. Kā to panākam? Dziedam un skaitam līdzi, lai
katra kustība tiktu izdarīta noteiktā ritmā,» stāsta Otto,
piebilstot, ka priekšnesums ir piedzīvojums. Interesanti, ka
pundurim apģērbs izveidots no divām Armanda jakām, saslēdzot to
rāvējslēdzējus.

Talants – oriģināli pasniegt ideju
«Pirmos mēģinājumus filmējām, skatījāmies un bijām pārsmējušies.
Nekas nesanāca, punduru rokas un kājas nespēja «sadarboties».
Varbūt tā trīs reizes pasmējāmies, bet tad jau tas sāka šķist
stulbi. Sākām nopietnāk pievērsties treniņiem, un sanāca,» atzīst
Kārlis. Puiši darba dienās pēc skolas laiku velta mūzikas
meklēšanai un soļu izdomāšanai, bet treniņi notiek brīvdienās
piecas un vairāk stundas. Lai gan šis ir talantu šovs, viņi savu
nodarbi nesauc par talantu. «Izklaidēt cilvēkus – tas jau nav
baigais talants. Šoreiz mūsu talants drīzāk varētu būt labi
pasniegta ideja, jo kaut ko tādu Latvijā neviens vēl nebija
publiski darījis,» tā Gusts, spriežot, ka tieši tas arī cilvēkiem
iepaticies, tāpēc viņi šovā tikuši tik tālu.

Līdzi nākusi pastiprināta uzmanība
Puiši atzīst, ka parādīšanās TV ekrānos, protams, līdzi nesusi
pastiprinātu uzmanību, bet par zvaigznēm sevi neuzskata. «Nākamajā
dienā pēc šova draugiem.lv statistika bija simtos mērāma, nāca
vēstules ar uzslavējumiem, laba vēlējumiem, lielākoties no
nepazīstamiem cilvēkiem,» stāsta Kārlis. Arī skolas biedri un
skolotāji viņiem jūt līdzi. «No skolotājas Gunitas Smiltānes gan
saņēmām aizrādījumu, ka dažās vietās kustības bijušas nesinhronas
un Armands žūriju uzrunājis uz tu,» tā Gusts, piebilstot, ka pirms
priekšnesuma bikses ātrumā nav īsti pareizi pundurim uzvilktas,
taču to skatītāji diez vai pamanījuši. «Pagājušajā nedēļā biju
Zinātniskajā bibliotēkā nodot grāmatas, arī bibliotekāre
apjautājās, kas tad būs nākamreiz,» tā Gusts.

Spontānā ideja pāraug biznesiņā
Šovs jauniešiem nodrošinājis iespēju šo izklaidi pārvērst arī mazā
biznesiņā. Līdz šovam TV ekrānā viņi bija uzstājušies tikai skolas
Spīdolas dienas pasākumā, bet pēc šova tiek saņemti zvani ar
uzaicinājumiem uz citiem sarīkojumiem. Piemēram, šodien viņi
uzstājas Jelgavas Pašvaldības policijā, ir bijis uzaicinājums uz
Valmieras klubu «Multiklubs», 19. maijā viņi dodas uz Olaines
muzeju, ir arī piedāvājums piedalīties Teātra dienās Tukumā, kur
jāsagatavo stundu garš priekšnesums. «Tiesa, daļai nākas atteikt,
jo Kārlis ir motosportists un brīvdienās viņam bieži ir sacensības,
tālab varbūt jāapmāca vēl kāds, kas varētu izpalīdzēt,» tā Armands.
Jaunieši gan zina teikt, ka primārais viņiem ir mācības, tomēr viņi
arī apzinās, ka jāizbauda šis slavas laiks. «Kamēr vēl tas ir kaut
kas neredzēts un jauns, protams, ies uz urrā, taču tas noteikti
nebūs ilgi. Latviešiem viss ātri apnīk. Jāizmanto, kamēr var,» tā
Gusts.

«Re, tavs vectētiņš piedalījās šovā»
Šobrīd puiši cītīgi gatavojas pusfinālam, kurā sola gan jaunas
kustības, gan vairāk tērpu, gan dažādus atribūtus. «Mūziku jau esam
salikuši, kustības izdomājuši, atliek vien mēģināt,» tā puiši.
Idejas esot arī finālam, ja tiks tālāk. Runājot par popularitāti,
jaunieši atzīst, ka nekādus aģitācijas pasākumus pirms šova nav
veikuši. «Patiesībā tikai tuvākie zināja, ka mēs tur būsim. Tie tad
arī bija galvenie atbalstītāji. Mans brālis dzīvo Dānijā, sekoja
visam līdzi sociālajos tīklos un teica, ka tviteris pēc mūsu
uzstāšanās «uzsprāga». Tur draugi un arī nepazīstamie cilvēki
aicināja balsot par mums. Protams, arī vecākiem šomēnes ir lielāks
telefona rēķins,» tā Otto. «Mamma ļoti uztraucās, jo pret
iepriekšējo dalībnieku – līnijdejotāju – žūrija bija dikti skarba.
Viņa esot teikusi: «Ja manu dēlu kāds par skuķi nosauks, pati
aizskriešu uz Rīgu un sadošu pa mici!»,» smaidot stāsta Otto.

Puiši atzīst, ka «Īsāk sakot» viņiem ir liels piedzīvojums,
jauna pieredze un iespēja paplašināt savu redzesloku. «Varēsim
vecumdienās mazbērniem stāstīt: «Re, tavs vectētiņš nesēdēja mājās,
bet piedalījās šovā un izklaidēja publiku…» Turklāt dzīves
paveicamo darbu sarakstā varēsim ievilkt ķeksīti ailītē «Uzstājos
televīzijā»,» smaidot nosaka Armands.

Foto: Ivars Veiliņš