Jau trešo nedēļu turpinās portāla www.jelgavasvestnesis.lv rīkotā pseidoinvalīdu tvarstīšanas kampaņa, kuras laikā paši fiksējam un publiski kauninām tos autovadītājus, kas it kā ir fiziski veseli, taču ar saviem spēkratiem nekaunas aizņemt invalīdiem paredzētās stāvvietas, gan arī citus aicinām sarosīties. Esam pateicīgi iedzīvotājiem, kas aizvien intensīvāk iesaistās mūsu kampaņā un vai ik dienu iesūta pa kādai jaunai, tepat Jelgavā tapušai pseidoinvalīdu fotogrāfijai. Tiesa ir arī saņemti iedzīvotāju iebildumi par to, ka šādas kampaņas neesot godīgas un likumiski pamatotas. Tādēļ šajā reizē par galvenajiem secinājumiem pēc nekauņu kaunināšanas trijām nedēļām un protams, arī šajā reizē iepazīstināsim jūs ar dažiem jauniem «varoņiem».
Zane Auziņa
Aptaujā pseidoinvalīdus nosoda
Bet vispirms par gūtajiem secinājumiem. Portālā www.jelgavasvestnesis.lv veiktajā aptaujā jelgavnieki pārliecinoši nodemonstrēja, ka principā nosoda nekauņas, kas nepamatoti izmanto invalīdu stāvvietas. Tā turpat 60 aptaujas dalībnieki uzsvēra, ka asi nosoda cilvēkus, kas bez iemesla automašīnu atstāj invalīdiem paredzētā stāvvietā un uzskata, ka šie cilvēki ne vien publiski ir jākaunina, bet ir jāgādā arī par to, lai pārkāpumi par nepamatotu invalīdu stāvvietu izmantošanu būtu daudz lielāki, nekā patreiz. Tiesa, arī šobrīd spēkā esošais sods 40 lati par nepamatotu invalīdu stāvvietas izmantošanu it kā nav tas mazākais. Vēl 40 dalībnieki aptaujā neslēpa, ka viņiem nepamatota invalīdu stāvvietu izmantošana nepatīk, tiesa, viņi arī atzina, ka neesot «taisnības cīnītāji», kas tādēļ vēlas kašķēties, attiecīgi viņu nostāja it kā ir nosodoša, bet ne aktīva. Savukārt septiņi jelgavnieki aptaujā atzina, ka arī pašiem reizēm sanāk mašīnu bez pamata nolikt invalīdu stāvvietā, tāpēc viņi saprotot arī citus un «karu» pret nekauņām nav gatavi sākt. Bet vēl septiņiem jelgavniekiem pozīcija bija absolūti neieinteresēta un skanēja: «man ir vienalga, lai katrs liek savu mašīnu, kur vēlas.»
Pārmetumus izpelnās arī portāls
Pretrunīgas ir arī atsauksmes par portāla uzsākto kampaņu. Kamēr vieni sajūsminās par pieķerto pseidoinvalīdu lielākoties neveiklo taisnošanos un solījumiem «vairāk tā nekad nedarīt», ir arī tādi, kas portālu nosoda. Tā kāds Andris Liepa portālam nosūtīja e-pastu, kurā apšaubīja mūsu tiesības kaunināt pieķertos pseidoinvalīdus: «Uzskatu, ka nav pamats kaunināt attiecīgos šoferus, jo Jūs vēl neesat pierādījuši viņu vainu. Bildēs nav redzams vai tiešām priekšējā logā nav attiecīgā zīme (invalīdu) kas atļautu novietot šajās stāvvietās spēkratus.» Taču gan Andrim personīgi nosūtītajā e-pastā, gan arī informācijā par pseidoinvalīdu tvarstīšanas kampaņu esam uzsvēruši, ka pirms publicēšanas tiek pārbaudīts, vai automašīnā patiesi nav invalīda zīmes. Ja tāda nav manāma, neredzam iemeslu viņus «nekārt pie publiskā kauna staba».
Jaunās māmiņas vainīgas nejūtas
Savukārt vēl kāda jelgavniece, kas sūtījusi e-pastu no e-pasta, kas reģistrēts uz Darjas Plocinas vārda, atsūtīja garu vēstuli, kurā neslēpa, ka arī pati mēdz nepamatoti izmantot invalīdu stāvvietas un par to nemaz nekaunas. Iemesls tam – jaunās māmiņas statuss. Lūk, kāds ir šīs jelgavnieces viedoklis: «Rakstu Jums, lai padalītos, ka arī es mēdzu novietot auto invalīdu stāvvietās un vainīga par to nejūtos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka nekur nav paredzētas autostāvvietas māmiņām ar maziem bērniem, kādas esot dažviet Eiropas valstīs pie lielveikaliem. Otrkārt, invalīdu stāvvietas parasti netiek izmantotas. Lai izņemtu naudu bankomātā, auto novietoju blakus – parasti invalīdu stāvvietā, jo mašīnā atrodas mazi bērni, kurus neriskēju atstāt mašīnā vienus. Pie bankomāta bieži vien nākas stāvēt arī rindā, šādos gadījumos atveru auto durvis un bērni mani redz. Ja tualetes, kas paredzētas invalīdiem, bieži vien domātas arī māmiņām ar bērniem, jo te uzstādīti bērnu pārtinamie galdiņi un ir iespēja iebraukt ar ratiņiem, tad kāpēc es nedrīkstu novietot auto arī invalīdiem paredzētā stāvvietā? Es turpināšu novietot auto invalīdu stāvvietā arī turpmāk – protams, ne jau dodoties uz lielveikalu, bet turpat esošo bankomātu. Jo šīs stāvvietas vienmēr ir tukšas, varbūt visa veikala pastāvēšanas laikā esmu redzējusi te auto (ar vadītāja invaliditāti apliecinošu apzīmējumu) novietotu pāris reizes. Protams, citos gadījumos man nav grūti bērnus stiept kaut puskilometru no otras stāvvietas gala, taču uz vienu minūti, izņemot naudu, to nedarīšu.»
Atbildē jāatzīst, ne vien Eiropā, bet arī Latvijā ir lielveikali, kas ierīkojuši speciālas stāvvietas arī māmiņām ar bērniem – tādus gan mēs esam manījuši tikai Rīgā. Tiesa, neuzskatām, ka var likt vienādības zīmi starp māmiņu ar bērnu un cilvēku ar invaliditāti. Ja pirmā var plānot savu dienu tā, lai līdz veikalam, iestādei vai bankomāta tiktu, piemēram, laikā, kad mazo pieskata auklīte, bērnudārzs, tētis, vecmāmiņa vai vēl kāds un visas nepieciešamās lietas var nokārtot ērtāk, tad invalīdam ar savu diagnozi ir jārēķinās 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un 52 nedēļas gadā. Šiem cilvēkiem patiesi ir sarežģītāk pārvietoties un piepūle, kas tam jātērē ir daudz lielāka nekā parastam cilvēkam un arī māmiņai ar bērnu.
Jelgavnieki palīdz kaunināt nekauņas
Tiesa, jāteic, ir mums arī atbalstītāji, kas nosoda mašīnas nepamatotu likšanu stāvvietā un paši aktīvi iesaistās akcijas norisē. Te īstā vieta minēt jelgavnieku Arvilu, kas fiksējis ne vienu vien pseidoinvalīdu un portālam iesūtījis fotogrāfijas. Viņš gan atzīst, ka arī pašam ir gadījies nepamatoti novietot mašīnu invalīdu stāvvietā, tiesa tas drīzāk aiz neuzmanības nevis ļaunprātības. «Tagad zinu, ka Miera ielā pie veikala Oāze ir izveidotas divas invalīdu stāvvietas, taču tā viena patiesi bija ļoti nemanāma – zīmējums uz asfalta saglabājies tikai fragmentāri un uzmanību tam pievērsu tikai vēlāk, kad uz to man tika norādīts. Šajā gadījumā veikalniekus un iestāžu vadītājus aicinu pievērst lielāku uzmanību tam, cik kvalitatīvs ir viņu klātais krāsojums. Bet citādi invalīdu stāvvietās mašīnu nelieku. Pirmkārt neesmu tik tizls, lai dažus soļus vairāk līdz veikalam nevarētu noiet, bet otrkārt – to tomēr vērtēju kā nelaimes piesaukšanu. Tāpat kā nav labi rādīt uz sevi raksturojot kaut kādas slimības izpausmes, nav labi arī likt mašīnu invalīdu stāvvietā – ja nu kāds augstāks spēks to novērtē, kā vēlēšanos iekļūt to cilvēku kategorijā, kam tā nepieciešama. Var jau būt, ka tā tikai tāda māņticība, bet arī tai var būt pamats,» spriež Arvils. Arī citiem, liekot mašīnu invalīdu stāvvietā bez pamatojuma, viņš iesaka padomāt, vai to patiesi ir vērts darīt. Tiesa Arvils ne tuvu nav vienīgais jelgavnieks, kas aktīvi ar savām fotogrāfijām iesaistās pseidfoinvalīdu tvarstīšanā. Paldies sakām arī pārējiem «acīgajiem» un ceram uz turpmāku sadarbību.